• Latvija globālās vēstures un šodienas notikumu kontekst

  Oficiālā vēsture kā viens milzu melu apkopojums
  
  Mēs visi vairāk vai mazāk labi zinām, ka pēdējo 100 gadu laikā ir notikusi, un notiek joprojām, vēstures rediģēšana, atbilstoši pasūtītāja – varas turētāja prasībām. Taču, kā izrādās ir naivi domāt, ka, tas sācies tikai XX gadsimtā. Patiesībā, vislielākā melu sacerēšana notika 17.-18. gadsimtā, īpaši „ražīgs” bijis 18. gadsimts, taču sākās tas viss daudz senāk.
  
  Viltotājiem šobrīd ir liela problēma – arvien vairāk faktoloģiskā materiāla nokļūst atklātībā, pateicoties viņu pašu izveidotajam ierocim – internetam. Raksta beigās būs saites uz daļu materiāla, piemeklēt katram teikumam neuzskatu par nepieciešamu.
  
  Ieskatam, daži fakti. Beidzot! ir tapis zināms, kas tas īsti bija par kalendāru, ko atcēla Pēteris I [1], atrasta virkne dokumentu oriģinālu, kuriem gājusi secen bibliotēku „nejaušā” degšana, ar tai sekojušo grāmatu dedzināšanu. Izrādās, ka mums šobrīd ir 7520.gads (uz 2012.), interesanti, kur „pazuduši” 5508 gadi no mūsu tuvākās vēstures? Piezīme, ir vēl citi, nesalīdzināmi senāki atskaites punkti. Kaut kā nesanāk, ka pirms 1000 gadiem tikai „no koka nokāpām”. Eiropas privātajos arhīvos, senlietu tirgotāju putekļiem klātos krājumos saglabājušies seno karšu u.c. liecību oriģināli. Nez vai daudzi ir kaut ko dzirdējuši par pirmo Britu Enciklopēdijas izdevumu [2] – 1771.g., par A.Orteliusa zīmētajiem karšu oriģināliem, par Baškīrijā atrasto reljefo akmens karti [3] – akmentiņs tāds ap 1.5 t, par kuru vienu brīdi muldēja, ka esot „pazaudēts”. Interesanti, no kabatas izkrita, vai? Un, ko nu lai iesāk ar Arkaimu [4], no kosmosa var redzēt, ko ar simtiem piramīdu pa visu planētas teritoriju [5] u.t.t.
  
  Sociāli parazīti, protams, dara visu [6], lai, par šādas informācijas eksistenci, cilvēki pēc iespējas mazāk uzzinātu. Kāpēc sociālie parazīti (N.Ļevašova [7] ieviests termins) – viss patiesībā vienkārši – tāpēc, ka viņu vienīgās rūpes ir visas planētas paverdzināšana, lai varētu turpināt parazitēt [8]. Labi jāielāgo, ka parazīts nav saprātīgs pilnā šī vārda nozīmē. Jā, viņi ir gudri, viltīgi, taču par pilnvērtīgu saprātu to nosaukt nevar – labi zināms, ka parazītam nav mēra sajūtas – ēd saimnieku, līdz tas iet bojā, tad mirst arī pats parazīts – ēst tad nav ko. Rodas jautājums, cik ilgi mēs vēl viņus barosim. Kāds tam visam sakars ar vēsturi? Vistiešākais – atņemot tautai tās patiesi diženo vēsturi, vietā var iebarot visu, kas ienāk prātā, ar ko viņi arī nodarbojas, sevišķi aktīvi pēdējos 1000 gadus. Tas saistīts ar tā dēvētās Svaroga nakts iedarbību. Svarog – sensenais slāvu-āriešu zodiaks. Šīs Svaroga dienas un naktis ir objektīvas dabas parādības, kuras nosaka mūsu saules sistēmas kustība visumā, galaktikas rotācijas rezultātā. Nemeklējiet šeit nekādu mistiku! Par dienām un naktīm sauktie periodi atšķiras ar to radīto apstākļu labvēlību, vai nelabvēlību saprāta attīstībai, garīgai izaugsmei (ne mistiskā, stingri zinātniskā nozīmē). Pēdējā, 1008 [9] gadus ilgusī, nakts beidzās 1996.gadā. Ir rīts. Laiks mosties! [10]
  
  Tagad īsi uzskaitīšu senos laika atskaites punktus (uz 2012.gadu) [11]:
  
  – Лето 7520 от Сотворения Мира в Звёздном Храме. (miera līguma noslēgšana ar Arīmiju, tagadējo Ķīnu)
  – Лето 13020 от Великого Похолодания. (kodolziemas iestāšanās, Antlaņas jeb Atlantīdas kara rezultātā)
  – Лето 44556 от Сотворения Великого Коло Рассении.
  И не останавливается на этом, а считает сотни тысячелетий (!)
  – Лето 106790 от Основания Асгарда Ирийского. (Galvaspilsētas dibināšanu tagadējās Omskas teritorijā)
  – Лето 111818 от Великого Переселения из Дарии. (pārcelšanās no okeānā grimstošās Dārijas uz Asiju – tagad Āziju)
  – Лето 140002 от периода Трёх Лун. (Trīs mēnešu periods, pirms katastrofas, kas izraisīja Dārijas grimšanu)
  Это еще не всё. Славяне углубляются дальше…
  – Лето 153378 от Асса Деи. (planētas Deja – tagad asteroīdu josla – bojāeja, parazītu uzbrukuma rezultātā)
  – Лето 185778 от Времени Туле.
  – Лето 604386 (!!!) от Времени Трёх Солнц.
  И т.д. и т.п.
  
  Kur tad ir tie „no koka nokāpušie”? Ne visiem gadaskaitļiem man uzreiz ir prātā paskaidrojums, uzrakstīju iekavās to, ko droši zinu. Tagad mazliet par terminoloģiju. Latviskais „vēsture” mums neko nestāsta, taču, ja ņemam krievisko „история” – из(с)ТОРия, sanāk visai daiļrunīgi. Tātad, oficiālā vēsture ir pasakas saskaņotas ar Toru!
  
  Es jau dzirdu karojošo nacionālistu bļāvienus šajā brīdī.... Taču, apstāsimies, padomāsim mierīgi. Ja mēs nākam no vienas patiesi diženas, kosmiska līmeņa slāvu – āriešu civilizācijas, tad mums ar krieviem ir kopīga daudzu tūkstošu gadu vēsture. Piederēt pie sensenas kosmiska līmeņa civilizācijas pēctečiem un mantiniekiem, manuprāt, nav nekāds negods un pazemojums – drīzāk otrādi!
  
  Šeit vietā paskaidrot par tā dēvēto pagānismu. Vēdiskais (no vārda „Ведать” - zināt) pasaules uzskats nekad nav bijusi reliģija! Par Dieviem mūsu senči sauca cilvēkus, kas sasnieguši īpaši augstu attīstības līmeni un spēja radīt, vistiešākajā šī vārda nozīmē. Loģiski, ka viņu bija vairāk, tāpat viņiem bija bērni un mazbērni – kā jau normāliem cilvēkiem. Vēdiskais pasaules uzskats, kā zināšanās balstīta sistēma, bija un paliek 100% materiālistisks [12]. Tās pļāpas par pagānisko reliģiju ir ļaunprātīgi parazītiskās sistēmas misionāru meli! Nav nekādas šādas reliģijas! Nekad nav bijis! Visi mēģinājumi, iztaisīt kaut ko reliģisku uz tautas tradīciju bāzes, uzskatāmi par diversiju, lai aizvestu cilvēkus prom no patiesības.
  
  Jāatceras, ka patiesība vienmēr ir tikai viena, viedokļi var būt visdažādākie. Mācīsimies atšķirt! Nupat interneta komentāros pavīdēja tēze, ka Jāņos esot upurēti cilvēki. Kategoriski paziņoju – bezkaunīgi meli! Papardes zieds vairumam asociējās ar ne visai tikumīgām izdarībām. Atkal meli!
  
  Papardes zieds [13] ir sena slāvu-āriešu zīme, kas simbolizē Gara tīrību, piemīt spēcīga dziedinoša iedarbība. Dod iespēju cilvēkam pavērt savu Gara Spēku. Kur te ir kaut niecīgākā norāde uz izplatītajiem meliem?
  "Цветок папоротника – огненный символ чистоты Духа, обладает мощными целительными силами. В народе его называют Перунов Цвет. Считается, что он способен открывать скрытые в земле клады, исполнять желания. На самом деле он даёт человеку возможность раскрыть Духовные Силы"[14]
  
  Piebildīšu, ka, tā dēvētie pagānu tempļi (krieviski – „капище”), mūsu senčiem kalpoja kā skolas. Specifiskā arhitektūra (kupoli) palīdz ātrāk apgūt zināšanas, attiecīgi fokusējot pirmmatēriju plūsmas un – atkal nekādas mistikas vai reliģijas.
  
  Ar šādiem atmaskojumiem varētu ne vienu vien grāmatu uzrakstīt. Varbūt kaut kad vēlāk. Šobrīd ir steidzamākas lietas darāmas. Kas vēlas, skatieties norādes beigās. Tā ir tikai niecīga daļa no pieejamajiem materiāliem.
  
  Kas notiek pašlaik un ko tad mums iesākt
  
  Pamatīgāk pasekojot un iedziļinoties pasaulē notiekošajā, viennozīmīgi jāsecina – parazītiskā sistēma sitas pirmsnāves agonijā, taču nebūsim naivi, labprātīgi viņi nepadosies [15]. Tas ir īsts karš! Pirmkārt, cīņa notiek par cilvēku prātiem. Viņiem taču ir vajadzīga lielgabalgaļa, pašu viņu, to tīrasiņu parazītu nemaz nav tik daudz, vairums ir apmuļķotie cilvēki. Palīdzēt atjēgties var tikai patiesu zināšanu apguve. Cita ceļa vienkārši nav!
  
  Tagad konkrēti par to, ko mēs šeit, Latvijā, varam šobrīd darīt. Domāju, ka nav īpaši jāskaidro, kādā bedrē parazīti mūs ir iegāzuši. Tātad, pirmkārt, kā jau minēju, zināšanu izplatīšana. Nevienam nekas nav jāpierāda, lai cilvēki domā paši, ar varu tur nekas nav panākams.
  
  Otrkārt, jāstrādā pie tā, lai nomainītu esošo valsts pārvaldes sistēmu. Kosmētiskais remonts te nelīdzēs. Ēka, kas būvēta uz brūkošiem pamatiem, nevar pastāvēt. Tātad – pamati, respektīvi darbs pie Tautas Satversmes rakstīšanas:
  
  Paziņojums par biedrības „Tautas Satversme” reģistrāciju.
  Šā gada 27.aprīlī biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēta biedrība „Tautas Satversme”. Tās dibinātāji ir žurnālists Sergejs Malahovskis un Iveta Rīdere. Biedrības valdi blakus dibinātājiem veido: Ilga Raščevska, Ainārs Komarovskis un Sergejs Titovs.
  Statūtos noteiktie biedrības mērķi ir:
  1)Uzsākt publisku apspriešanu jaunas – visas tautas interešu pārstāvošas – Satversmes redakcijas izstrādei;
  2)Veicināt sabiedrības izglītotību valstij un tautai nozīmīgos jautājumos;
  3)Veicināt tautas sapratni un konsolidāciju;
  4)Aizstāvēt savas zemes un tautas ilgtermiņa intereses.
  Biedrība aicina visus iedzīvotājus, kam rūp mūsu zemes un tautas nākotne, kas redz pastāvošo netaisnību un apzinās visas tautas saskaņu kā priekšnoteikumu mūsu pastāvēšanai un tālākai attīstībai, piedalīties izstrādāt jaunu Satversmi, kam ir jākļūst par ceļa rādītāju valsts tālākajā attīstībā.
  Mēs esam organizācija, kas vienādā mērā pārstāv visas Latvijas tautu veidojošās nacionalitātes. Līdz ar to šeit nav priviliģētu nacionālo grupu. Darba valodas šeit ir divas – latviešu un krievu.
  Organizācijā iestāties var jebkurš iedzīvotājs, nosūtot savu iesniegumu uz e-pastu: tautas.satversme@gmail.com vai uz pasta adresi: Ulbrokas iela 8-48, Rīga, LV-1021, pievienojot savas kontaktkoordinātes.
  Sākotnēji Satversmes apspriešana notiks draugiem.lv grupā „Tautas Satversme”. Vēlāk, kad tiks izveidot patstāvīgs resurss, diskusija tiks pārnesta arī uz turieni.
  Vēlam veiksmi šajā atbildīgajā darbā!
  
  Извещение об регистрации общества „TautasSatversme”.
  27апреля, текущего, 2012 года в регистре обществ и учреждений было зарегистрировано общество „TautasSatversme”. Основателями общества являются: Ивета Ридере и журналист Сергей Малаховский . Правление общества помимо основателей составляют: Илга Ращевска, Айнарс Комаровскис и Сергей Титов.
  Целями общества, определенными в уставе, являются:
  1)Начать публичное обсуждение разработки новой – представляющей интересы всего народа – редакции Сатверсме;
  2)Способствовать повышению просвещённости общества в значимых народу и государству вопросах;
  3)Способствовать пониманию и консолидации народа;
  4)Защищать долгосрочные интересы своей страны и народа.
  Общество призывает всех жителей, обеспокоенных будущим нашей страны и народа, видящих существующую несправедливость и осознающих согласие необходимым условием нашему существованию и дальнейшему развитию, принять участие в разработке новой Сатверсме, которая должна стать путеводной звездой в дальнейшем развитии государства.
  Мы являемся организацией, представляющей в равной мере все национальности составляющие народ Латвии. Тем самым здесь нет привилегированных национальных групп. Рабочими языками общества являются – латышский ирусский
  В организацию может вступить любой житель, послав заявление на е-мейл: tautas.satversme@gmail.com или на почтовый адрес: Ulbrokasiela 8-48, Rīga, LV-1021, указав свои координаты.
  Сначала обсуждение Сатверсме будет проходить в группе „TautasSatversme” на сайте draugiem.lv Позднее, по созданию постоянного ресурса, дискуссии будут перенесены также туда.
  Всем нам удачи в этой ответственной работе!
  
  Uzreiz izteikšu savas pārdomas par valsts pārvaldes sistēmu. Vairāklīmeņu piramīda ir neizbēgama, taču tai jābūt būvētiem uz pilnīgi citiem principiem. Politiskās partijas likvidējamas kā varas institūcija, var atstāt interešu pulciņu statusā, ne vairāk. Piramīda būvējama no apakšas, teritoriāli (vislabāk būtu, kā senos laikos – pa dzimtām, taču šobrīd nereāli). Paskaidrošu, ka vēdiskajā sistēmā balsstiesības bija tikai tiem, kam ir noteikts skaits bērnu. Neprecētie, bez bērniem pie teikšanas pārvaldē laisti netika – tāda maza vēsturiska izziņa. Nākošais, ne mazāk svarīgais aspekts – amatpersonas personīga atbildība par tai uzticēto lauciņu, nekādu izņēmumu. Par ļaunprātīgu darbību sods – pazemināšana, vai padzīšana no pārvaldes sistēmas. Protams, ja ir kādi objektīvi apstākļi, tas pavisam cits stāsts.
  Gadījumā, kad augstākstāvošais dod acīmredzami aplamus rīkojumus, zemākajiem ir pienākums par to ziņot, lai lemtu par atbilstību amatam - uzrakstīju, taču sāku šaubīties vai tas var būt kā pienākums - zemākstāvošajam var nebūt redzama kopaina. Amats bez personīgas atbildības nedrīkst pastāvēt. Tā tad arī ir būtiskākā atšķirība no patreizējās demokrātijas, kad visi nobalso un neviens ne par ko neatbild.
  
  Nākošais, ne mazāk svarīgs ir darbs, kas tiek veikts alternatīvas iekšējo norēķinu sistēmas izveidei, lai atsvabinātos no globālās baņķieru bandas tvēriena. Par parādu piramīdu jau esmu rakstījis agrāk. Vien piebildīšu, ka notiek reāls darbs šajā virzienā [15].
  __________________________________________________- ________________
  
  1. http://ru-an.info/news_content.php?id=871 http://rutube.ru/tracks/4512494.html?v=42357fd...
  2. http://www.peshera.org/khrono/khrono-03_9.html...
  3. http://www.peshera.org/khrono/khrono-03_2.html...
  4. http://www.peshera.org/khrono/khrono-03_5.html...
  5. http://www.peshera.org/khrono/khrono-03_4.html...
  6. http://www.youtube.com/watch?feature=player_em...
  7. http://www.levashov.info/index.html
  8. http://www.youtube.com/watch?feature=player_em...
  9. http://ru-an.info/news_content.php?id=53
  10. http://www.youtube.com/watch?v=GtvSdN80TVE&amp... http://www.youtube.com/watch?v=R3LqA6uBqic&amp...
  11. http://ru-an.info/news_content.php?id=1155
  12. http://rutube.ru/tracks/4953627.html
  13. http://www.peshera.org/khrono/Fotos-09/fot-034...
  14. http://www.peshera.org/khrono/khrono-09.html
  15. http://www.youtube.com/watch?v=OC2GX1xOOds&amp...
  16. http://www.latav.lv/lv

  • 2012. gada 8. maijs
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Politekonomiskās mitoloģijas šedevri. Cilvēce – vienī

  Cilvēce – vienīgā saprāta saliņa visumā.
  
  „Ja ir vēl kāds, tad noteikti šausmīgi briesmīgs ienaidnieks” – šādu pārliecību visiem spēkiem cenšas iepotēt ar kinoindustrijas palīdzību. Pie kam, ļaunais obligāti pretīga izskata. Tās visas ir absolūtas muļķības. Rezultātā, vairums ir pārliecināti, ka nav jau nekādu citu civilizāciju vispār – un atkal pilnīgas muļķības.
  Visumā ir miljardi civilizāciju! Daudziem šokējoši, bet fakts. Lieta tāda, ka saskaņā ar reālo visuma uzbūves teoriju, kuru izstrādājis un aprakstījis akadēmiķis Nikolajs Levašovs (par tās pareizību esmu, savu iespēju robežās, pārliecinājies pats, taču tas ir drusku cits stāsts), ir daži nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, kuriem izpildoties, dzīvības rašanās uz planētas ir likumsakarīga un neizbēgama!
  Mēģināšu īsi aprakstīt. Lūk šie nosacījumi (lai lasītājs piedod brīžam varbūt neveiklus formulējumus – latviešu valodā ir grūtības ar adekvātu terminu atrašanu):
  1. Pastāvīga dimensionalitātes gradienta ζ esamība. Šī gradienta vērtība un telpas kvantēšanas koeficients γi (no tā atkarīgs atbilstoša tipa pirmmatēriju, kuras var saplūst konkrētā gradienta robežās, daudzums) nosaka iespējamās dzīvības evolūcijas potenciālu. No šo parametru attiecības izriet kvalitatīvo barjeru skaits konkrētā dimensionalitātes gradienta ietvaros, kas, savukārt, raksturo iespējamās dzīvības kvalitatīvo daudzveidību. Tai skaitā – saprāta rašanās un attīstības iespējas.
  2. Ūdens esamība. Ūdens ir olbaltumu dzīvības pamats. Protams, eksistē arī citas dzīvības formas. Bet, vispirms, jāizseko olbaltumu dzīvības rašanās likumsakarības. Jāsaprot, kas notiek mūsu pašu mājās, pirms ieskatīties svešās.
  3. Atmosfēras esamība. Atmosfēra ir visdinamiskākā un aktīvākā planētas daļa. Tā ātri un krasi reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, kas ir ļoti svarīgi, lai rastos dzīvība. Skābekļa un ogļskābās gāzes klātbūtne ir olbaltumu dzīvības formas esamības pazīme.
  Atmosfēra nedrīkst būt pārāk blīva, vai pārāk retināta. Blīva atmosfēra neļauj zvaigznes starojumam sasniegt planētas virsmu un to sasildīt. Šādā situācijā atmosfēras zemākie slāņi neabsorbē zvaigznes starojumu un planētas virsmas siltumstarojumu. Rezultātā, nerodas dimensionalitātes gradients starp apgaismoto un neapgaismoto planētas daļu. Kā sekas, nenotiek atmosfēras masu kustība zemākajos atmosfēras slāņos. Neesot dimensionalitātes gradientam gar planētas virsmu, nenotiek elektriskās izlādes atmosfērā.
  Pārāk retinātā atmosfērā, apakšējie slāņi gan absorbē zvaigznes un planētas starojumu, taču tas neizraisa atmosfēras masu kustību, tās pārmērīgās retinātības dēļ.
  Kā zināms atmosfēras apjoms un blīvums atkarīgs no planētas masas un izmēriem. Tādēļ tikai pēc izmēra un masas mūsu Zemei līdzīgas planētas nodrošina vislabvēlīgākos apstākļus, lai izceltos olbaltuma dzīvības formas. Atmosfēra nedrīkst būt ne pārāk „smaga”, ne pārāk „viegla”.
  4. Periodiska dienas un nakts maiņa. Planetārā diennakts nedrīkst būt ne pārāk gara, ne pārāk īsa. Vislabvēlīgākie dzīvības rašanās apstākļi ir uz planētām ar diennakts ilgumu 18-48 zemes stundas.
  Atgādināsim, ka gaišajā diennakts periodā, zvaigznes un planētas virsmas izstarojumu absorbcijas rezultātā, pieaug apgaismotā iecirkņa dimensionalitātes līmenis, tai pat laikā, neapgaismotajā planētas daļā tas paliek nemainīgs vai pat samazinās. Nakts (neapgaismotā) apgabala dimensionalitātes samazināšanos izraisa atdzišana (atmosfēras molekulas izstaro siltumu).
  Rezultātā, starp apgaismoto un neapgaismoto apgabalu veidojas dimensionalitātes gradients. Tam sasniedzot noteiktu lielumu, sākas atmosfēras apakšējo slāņu kustība šī gradienta virzienā.
  Ja planetārā diennakts ir pārāk īsa dimensionalitātes gradients nesasniedz līmeni, pie kura sāktos kaut cik būtiska atmosfēras apakšējo slāņu kustība.
  Savukārt, ja diennakts garums ir pārāk liels, tad dimensionalitātes gradients sasniedz tik augstu līmeni, ka noved pie pastāvīgām stiprām vētrām, kuras iznīcina sauszemes virsējo slāni, neļaujot notikt floras attīstībai. Pastāvīgais vētras stāvoklis atmosfērā izraisa arī spēcīgu ūdens masu kustību okeānos, kas padara neiespējamu dzīvības rašanos ūdenī.
  5. Elektriskās izlādes atmosfērā. Šo elektrisko izlāžu laikā notiek organisko molekulu sintēze jūras ūdenī. Izlādes zonā veidojas papildus telpas deformācija (dimensionalitātes līmeņa izmaiņa), radot apstākļus, lai, ūdenī izšķīdušo, neorganisko vielu molekulas savienotos kvalitatīvi jaunā kārtībā, veidojot organiskos savienojumus – viena tipa atomu virknes.
  Tikai spēcīgas elektriskās izlādes spēj radīt nepieciešamos apstākļus, kuros dimensionalitātes līmenis sasniedz kritisko vērtību, lai notiktu šāda savienošanās.
  Atmosfēras elektriskās izlādes rodas kvalitatīvās barjeras starp planētas fizisko un ēterisko līmeni straujas izmaiņas rezultātā. Iestājoties naktij, planētas virsma sāk atdzist un izstarot siltumu. Kā jebkura izstarojuma gadījumā, izstarojošās molekulas vai atoma dimensionalitātes līmenis samazinās.
  Tam notiekot ar triljoniem un triljoniem molekulu ierobežotā teritorijā (dienā apgaismotais laukums), dimensionalitātes līmenis pazeminās visā šajā teritorijā. Ja dienā atmosfēra un planētas virsma stipri sasilusi, naktī notiek strauja atdzišana, izraisot dimensionalitātes līmeņa lēcienveida izmaiņas.
  Šādā gadījumā, pie kvalitatīvās barjeras uzkrājušās brīvās matērijas lavīnveidīgi gāžas uz leju. Notiek elektriskā izlāde starp atmosfēru un planētu.
  Tātad, dzīvības rašanās nepieciešamie apstākļi ir:
   pastāvīga dimensionalitātes gradienta esamība,
   ūdens,
   atmosfēra,
   dienas un nakts periodiska maiņa,
   atmosfēras elektriskās izlādes.
  Dzīvība rodas automātiski uz visām planētām, kur eksistē nepieciešamie apstākļi. Tādas planētas visumā – miljardi. Mūsu planēta Zeme nebūt nav unikāls dabas veidojums. Visumā pastāv un attīstās miljardi gan humanoīdā tipa, gan daudzu citu tipu civilizāciju.
  Humanoīdā tipa saprātīgās dzīvības forma ir visizplatītākā. Tas saistīts ar to, ka saprāts rodas tikai pie noteikta ekoloģiskās sistēmas attīstības līmeņa. Katra ekoloģiskā niša uzstāda tās iemītniekiem noteiktas prasības.
  Pie kam, sugas ar saprāta attīstības potenciālu var aizņemt vienu vai dažas ekoloģiskās nišas, visbiežāk ļoti līdzīgas. Tieši tāpēc vairums civilizāciju visumā ir humanoīdā tipa.
  Zemes unikalitātes ideja kalpo baiļu piesegšanai neskaitāmu citu civilizāciju pastāvēšanas fakta priekšā. Citu civilizāciju pastāvēšanas atzīšana neatstāj vietas „izņēmuma” un „dieva izredzētības” statusam ne civilizācijai kopumā, ne katram atsevišķam planētas Zeme iedzīvotājam, bet gan aicina cilvēci uzņemties atbildību par pašu sadarīto ar dabu un ar sevi pašiem.
  Vienīguma ideja ļauj „norakstīt” daudzas cilvēces, valstu un atsevišķu personu kļūdas un noziegumus. „Neiestaigāti” ceļi kalpo kā lielisks aizsegs....
  Attiecībā par mīta apakšversiju, ka ļaunie obligāti ir stipri citādi, briesmīgi pretīgi mošķi vien piebildīšu, ka fakti saka pilnīgi pretējo. Ir tāda kosmisko parazītu rase, saukta par pelēkajiem, pekles ķēniņiem, kaščejiem. Pēc izskata tādi paši kā cilvēki, vienīgi ar pelēku ādas krāsu (nekrāsojušies cilvēku vidū nerādās), hermafrodīti (mainās pēc mēness fāzēm), mēdz būt aste (kaut ko neatgādina, kādēļ nekad publiski neizģērbjas. Uz Zemes iefiltrējušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Melu, karu, zagšanas, laupīšanas, slepkavošanas un citu nelietību iniciatori. Viens no viņu pārstāvjiem tiek dēvēts par Luciferu, un nav tajā nekā mistiski pārdabiska. Kamēr mūsu saules sistēmā bija Svaroga (sensenais slāvu - āriešu zodiaks) nakts, mēs atradāmies ienaidnieka teritorijā (šīs parazītiskās rases). Tagad situācija ir mainījusies.
  
  -----------------------------------
  Н.Левашов. Сущность и Разум. Том 1. Глава 2. Живая материя. Закономерности возникновения жизни в космосе. http://www.levashov.name/books.html

  • 2012. gada 29. marts
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• 2011 gada ekonomiku skaidrojums ar parasta bāra piemēru

  Autors vienkārši un saprotami, ar smaidu
  izskaidro, kas notiek ekonomikā pašlaik.
  It kā nekas sevišķs, taču nevarēju paiet garām
  
  Marija ir bāra īpašniece. Vienā jaukā dienā viņa saprot, ka gandrīz visi tās klienti ir alkoholiķi bez darba, tāpēc viņa vairs nevar uzturēt bāru, neizputēdama pati.
  
  Lai atrisinātu šo problēmu, viņa izdomā mārketinga plānu, saskaņā ar kuru, viņas klienti var dzert šodien, bet maksāt vēlāk.
  
  Izdzertā daudzumu viņa ieraksta speciālā grāmatā (tādā veidā kreditējot klientus).
  
  Par Marijas stratēģiju „dzer tagad, maksā vēlāk” izplatās slava, kā rezultātā, Marijas bārā palielinās klientu plūsma.
  
  Drīz vien viņas bārs uzrāda vislielākos tirdzniecības apjomus pilsētā – perspektīva izskatās rožaina.
  
  Sniedzot saviem klientiem brīvību no tūlītējas apmaksas, Marija nesastopas ne ar kādu pretestību, kad, ar regulāru periodiskumu, viņa būtiski paaugstina cenas vispopulārākajiem dzērieniem – vīnam un alum.
  
  Rezultātā, pieaug arī viņas bāra realizācijas apjoms.
  
  Jaunais vietējās bankas prezidents saprot, ka šie klientu parādi sastāda vērtīgu nākotnes aktīvu, un palielina Marijas kreditēšanu.
  
  Viņš neredz nekāda pamata uztraukumam, tā kā par ķīlu kalpo alkoholiķu parādi.
  
  Bankas centrālajā ofisā treideri-eksperti izdomā veidu kā pelnīt milzīgus komisijas maksājumus, transformējot šos klientu parādus Dzērājobligācijās un Alkoobligācijās. Pēc tam šie aktīvi tiek izvietoti tirdzniecībai starptautiskās vērtspapīru biržās.
  
  Jaunie investori līdz galam nesaprot, ka šie vērtspapīri, kurus tiem pārdeva kā vērtspapīrus ar visaugstāko reitingu „AAA”, patiesībā ir bezdarbnieku alkoholiķu parādi.
  
  Cenas uz papīriem turpina augt, aktīviem drīz vien kļūstot par visātrāk izpērkamo pozīciju pie valsts vadošajiem brokeriem.
  
  Kādā brīdī, neraugoties uz to, ka obligāciju cenas turpina augt, vietējās bankas risku menedžeris izlemj, ka pienācis laiks prasīt, Marijas bārā alkoholiķu uzkrāto, parādu atmaksu. Viņš viņai paziņo par savu lēmumu.
  
  Marija sāk pieprasīt naudu no saviem alkoholiķiem, bet, būdami bezdarbnieki, alkoholiķi nevar atdot savus kredītus.
  
  Tā kā Marija nevar izpildīt savas kredītsaistības, viņai jāizsludina defaults. Tagad viņa ir bankrotējusi.
  
  Bārs tiek slēgts un 11 darbinieki zaudē darbu.
  
  Vienas nakts laikā Dzērāj- un Alkoobligācijas zaudē 90% no savas vērtības.
  
  Kritušo aktīvu apjoms iznīcina bankas likviditāti, un neļauj izlaist jaunus aizņēmumus, tādējādi iesaldējot kreditēšanu un visu ekonomisko aktivitāti.
  
  Marijas bāra piegādātāji, kas nodrošināja viņai paplašinātas apmaksas nosacījumus, investēja savu firmu pensiju fondus dažādos vērtspapīros.
  
  Viņi konstatē, ka šobrīd saskārušies ar bezcerīgu parādu norakstīšanas nepieciešamību, un ka zaudējuši 90% no prognozētās obligāciju vērtības.
  
  Viņas vīna piegādātāji tāpat izsludina bankrotu, slēdzot ģimenes biznesu, kurš tos barojis trīs paaudzēs. Viņas alus piegādātāju nopērk konkurents, kurš nekavējoties slēdz vietējo rūpnīcu un atlaiž 150 darbiniekus.
  
  Par laimi, banka, brokeru kantori un to vadība tiek glābta ar daudzmiljardu paketes palīdzību no draugu puses valdībā.
  
  Līdzekļus šai glābšanas paketei atrada, apliekot ar nodokļiem vidusmēra darba cilvēkus, kuri ne reizi netika pat ieskatījušies Marijas bārā.
  
  Tagad saprotiet situāciju ekonomikā 2011 gadā?
  
  Atrasts šeit

  • 2011. gada 19. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Ciemos pie kalkulatora. Cik daudz Latvija uzdāvinājusi ES

  Cik daudz Latvija uzdāvinājusi ES
  Jeb, kā pareizi izmērīt pitonu
  
  Jurijs Veretjanovs
  Inženieris, mazais uzņēmējs
  
  Šodien varu precīzi pateikt, cik zaudējusi Latvija un kādu dāvanu tā pasniegusi Eiropas Savienībai sakarā ar darbaspēka masveida izbraukšanu.
  
  Es spriedu sekojoši. Lai izaudzinātu jaunu cilvēku līdz 22 gadu vecumam, sniedzot tam vidēji statistisko izglītību, sabiedrība valsts un ģimenes veidā tērē apmēram 50 000 eiro Latvijā un ap 200 000 eiro attīstītajās Eiropas Savienības valstīs. Tādā veidā, pareizinot 200 000 aizbraukušo ar katram iztērētajiem 50 000 eiro, iznāk ne daudz ne maz 10 miljardi eiro - tiešie Latvijas zaudējumi un 40 miljardi eiro – dāvana Eiropas Savienībai... Vienkārši tāpat. Plašs lojalitātes žests novecojošajai Eiropai. Taču šie zaudējumi – tās ir asaras salīdzinot ar to, ko sarēķinājusi Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija.
  
  Direkcija sarēķinājusi, cik zaudē Latvija, kad tās nodokļu maksātājs iet bojā autoavārijā. Zaudējumi aprēķināti neiegūto nodokļu maksājumu veidā. Tad lūk, šis skaitlis sastāda 309 000 latu uz katru nodokļus maksāt pārstājušo. Es apzināti pateicu ne uz „katru bojāgājušo”, bet uz „katru nodokļus maksāt pārstājušo”, tā kā no fiskālā viedokļa starp tiem nav nekādas starpības. Nodokļi netiks maksāti vienalga vai cilvēks gājis bojā, vai izbraucis no valsts.
  
  Ņemam kalkulatoru. 309 000 latu – tas ir 441 000 eiro. Pareizinām ar 200 000 aizbraukušo iegūstam Latvijas tiešos zaudējumus 88 miljardu eiro apmērā. Pieskaitām šeit nožēlojamos 10 miljardus, kas iztērēti šo cilvēku izaudzināšanai, un iegūstam turpat 100 miljardus eiro.
  
  Kādu tad dāvanu mēs esam pasnieguši Eiropas Savienībai? Vienkāršas aritmētikas rezultātā iegūstam 400 miljardus eiro ES „cenās”. Respektīvi, ES saņēmusi no pateicīgās Latvijas ne vien 200 000 lietošanai gatavus darbiniekus, bet arī tikpat daudz nodokļu maksātāju.
  
  Bet ko tad Latvija? Kā izmērīt zaudējumus? Dolāros? Latos? Nu-u-u, nē! Šito pitonu, kurš 20 gadu garumā žņaudzis mūs visus un turpina žņaugt, es mērīšu visbriesmīgākajos papagaiļos – gada budžetos. No tādas mērīšanas auksta mugura paliks ikvienam. Latvijas gada budžets ir 5 miljardi latu, jeb 7 miljardi eiro. Dalam mūsu kopējos tiešos zaudējumus – 98 miljardus – ar budžetu 7 miljardi un iegūstam 14 gadus!
  
  Secinājums. 200 000 darbinieku izbraukšana pāri robežai ekvivalenta 14 valsts gada budžetu zaudējumam.
  
  Tas nozīmē: lai kompensētu šos zaudējumus, mēs nedrīkstam 14 gadus maksāt algas budžeta iestādēs strādājošajiem, visiem pensionāriem, mātēm, bērniem, invalīdiem. Bet galīgie zaudējumi ir vēl briesmīgāki, jo jaunie cilvēki laidīs bērnus pasaulē citā valstī, kur jaundzimušais kļūst par tās, nevis šīs valsts pilsoni.
  
  Avots

  • 2011. gada 16. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• N.Ļevašova uzruna KF Brīvo Arodbiedrību Savienības kong

  N.Ļevašova uzruna Krievijas Federācijas Brīvo Arodbiedrību Savienības dibināšanas kongresā 2011.gada 2.decembrī
  
  Brīvās Arodbiedrības ir reāls, likumīgs sociālais instruments, ar kura palīdzību mēs varam sākt mainīt mūsu dzīvi uz labo pusi. Sākt to darīt mēs varam nekavējoties! Negaidot ne no viena pretimnākšanu un žēlastību...
  
  Labdien līdzgaitnieki un draugi!
  
  Tas, ka mēs šodien esam šeit sapulcējušies, rāda, ka mums nav vienalga, kas notiks ar mūsu valsti rīt, parīt un pēc tūkstoš gadiem. Mūsu senči vairāk kā 100 000 gadu dzīvojuši uz šīs zemes, slacījuši to ar savām asinīm, un, droši vien, ir pelnījuši, lai viņu piemiņa saglabātos un nebeigtos arī rīt. Mēs šodien esam sapulcējušies, tāpēc ka tas, kas notiek, manuprāt, normālu cilvēku, kurš ir norūpējies par savas valsts likteni, par to, kāda nākotne sagaida viņa bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus, nevar nesatraukt.
  
  Teiksiet, ko mēs varam izdarīt? Sistēma izveidota tāda, kāda viņa ir. Revolūcijas, jūs zināt, ar ko beidzās un pie kā noveda. Vēl jo vairāk, šodienas apstākļos tas būs vēl ļaunāk, tādēļ es personīgi esmu pret jebkādām revolūcijām un tādu rīcību, kas noved pie haosa, un tikai. Bet, jūs teiksiet, ko tad tādā gadījumā darīt? Paļāvīgi gaidīt, kamēr mūs visus izkaus vai kādā citā veidā mēs mierīgi izmirsim paši no sevis? Nē! Lieta tāda, ka mūsu senčiem pastāvēja sabiedrības organizācijas sistēma, visai efektīva, kurā bija daudz līmeņu. Respektīvi cilvēki, kas dzīvoja vienkopus, izvēlēja cilvēku, kuram viņi uzticējās, un kurš atbildēja par visu, kas notiek ar to apmetni un tajā ļaužu grupā, kas viņu ievēlēja. Ja viņš kaut ko darīja ne tā, viņu mainīja.
  
  Patreizējā situācijā, kad pastāv tiešās vēlēšanas, nevis vēlēšanas pa līmeņiem, šāda iespēja ir izslēgta. Jūs teiksiet, bet ko tad var izdarīt? Viss ir ļoti vienkārši. Šajā gadījumā, tas, ka mēs esam sapulcējušies, principā, arī ir veids oficiāli, saskaņā ar Konstitūciju, rīkoties tā, lai aizstāvētu savas tiesības, pienākumus, kandidātus un uzņemtos atbildību. Kā? Ļoti vienkārši.
  
  Lūk, Aleksandrs Nikolajevičs šeit pieminēja arodbiedrību, bet arodbiedrība taču ir visai plašs jēdziens. Mēdz būt metalurgu, mediķu u.t.t. arodbiedrības. Un arodbiedrības var būt jebkādas. Jebkura māja var izveidot mājas iedzīvotāju arodbiedrību. Izvēlēt sev vadītāju, un ja kaut kas ne tā, prasīt no viņa pēc pilnas programmas. Nevis kaut kādu abstraktu cilvēku, kuru viņi savā dzīvē varbūt nekad pat neieraudzīs. Bet to cilvēku, pie kura viņi jebkurā brīdī var atnākt un uzprasīt: „mīlīt, bet ko tu esi izdarījis no tā, ko mēs tev uzdevām.” Un tādā veidā, katra māja var kļūt par savu arodbiedrību. Mājas var apvienoties rajonos un tā tālāk. Un patiešām būs tautas pašpārvalde, bet ne tas, par ko tas viss šobrīd ir pārvērties.
  
  Vairākums patreizējo ierēdņu nedomā par to, ka viņu pienākums ir kalpot tautai, par to, ka tauta nav viņu kalpone. Kas mums ir šobrīd? Ierēdnis, kurš uzskata, ka cilvēki, kas dzīvo viņa reģionā ir viņa vergi. Un viņa uzdevums, principā, nevienam no Jums tas nav noslēpums, pēc iespējas vairāk apzagt tos vergus, kurus viņš jau uzskata par saviem.
  
  Mēs uzskatam sevi par vergiem? (No zāles – Nē!) Bet mūs uzskata. Jautājums: vai atļaut tiem, kas mūs uzskata par vergiem, uzskatīt mūs par vergiem, darba lopiem, dzīvniekiem? Atļaut? Nē! Lūk šeit mums, saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūciju, ir iespēja pierādīt, ka mēs neesam vergi, ka mēs neesam darba lopi. Tāpēc ka, ziniet, cilvēki samācījušies cerēt: lūk kāds tur atnāks, kā cara tētiņš, atnāks un ņems un visu izdarīs labi – pēc taisnības. Pat, ja tā arī notiktu, milzīgais ierēdņu daudzums sabotēs visu, lai neviena laba iecere nekad netiktu realizēta. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem tas nav izdevīgi. Tāpēc, ka viņi uzskata mūsu valsti, kā viņi paši saka, par „vietu naudas taisīšanai”. Ne es to saku, to viņi paši saka. Viņiem nav svarīgi, kas ar valsti notiks rīt, tāpēc ka viņu ģimenes jau sen dzīvo Rietumos, visi līdzekļi pārvesti uz Rietumiem u.t.t.
  
  Jautājums: Bet ko mēs varam izdarīt, vienkārši cilvēki? Cilvēki, kuri neuzskata, ka mums būtu jāpārvēršas par vergiem, ka mūsu valstij jākļūst par izejvielu piedēkli vienalga kam? Un ka, kā daži apgalvo: „Krievijai nav tiesību uz, piemēram, Sibīrijas bagātībām”. Mums nav tiesību, bet viņiem, izrādās, ir tiesības uz savām, un arī mūsu bagātībām. Jokaina pieeja? To saka oficiāli politiķi.
  
  Tas ka, pirmkārt, es uzsveru, agrāk bija, pieņemsim, komunistiskā sistēma Padomju Savienībā, bet kurš ir lasījis manas grāmatas, vismaz «Россия в кривых зеркалах», kuru aizliedza, uz laiku, es ceru, tad es tur aprakstu, kas reāli stāvēja aiz revolūcijas Krievijā, kam tas bija izdevīgi. Nekāds sociālisms nekad nav ticis veidots. Tas bija vienkārši aizsegs tam, lai darītu to, kas valstī notika. Cits jautājums, cilvēki savā vairākumā to nezin, ka it kā bija tādas sistēmas kā kapitālistiskā, kurā privātīpašums tiek atzīts, un sociālistiskā (komunistiskā), kur privātīpašuma nav, pretnostatījums. Un visa pasaule baidījās, ka, lūk, tāds monstrs, Padomju Savienība, un tās satelīti, gatavo visai pasaulei galu.
  
  Nu, bet paskatieties, uz 92 gadu visas sociālisma valstis pārstāja tādas būt, vismaz Eiropā, bet pēc 92 gada sociālisms arī Krievijā vairs nepastāv. Taču attieksmē pret mums, un pret viņiem nekas nav izmainījies. Šeit mēs novērojam mežonīgo kapitālismu, droši vien nevienam tas nav noslēpums. Pāris gadu atpakaļ pie manis bija atnākuši „New York Times” žurnālisti un jautāja, kāda ir galvenā Krievijas problēma? Es sniedzu interviju, taču tā nekad nav publicēta tur, Amerikā, kaut vai tāpēc, ka viņi negaidīja tādu manu atbildi. Tāpēc, ka es pateicu – „galvenā Krievijas problēma šobrīd – tā ir Amerika”.
  
  Kā tā, - viņi izbrīnījās? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas, kas notiek bijušajā Padomju Savienībā, bet tagad Krievijas Federācijā, notiek pēc scenārija, pēc tiem plāniem, kurus atnesa viņu padomnieki un konsultanti no ASV, kuri sēdēja Kremlī un teica, kā vajag celt pareizu kapitālistisko nākotni. Jautājums: Es saprotu – ir speciālists, kurš zina, ko un kā vajag darīt. Lūk sakiet, vai kāds atdos remontēt savu jaunākā modeļa plazmas televizoru cilvēkam, kurš remontē gludekļus? Nē? Bet kāpēc? Bet tagad jautājums vienkāršs: kā Amerika var iemācīt citas valstis, kā būvēt ekonomiku, ja viņu ekonomika atrodas bedrē jau ļoti sen? Viņi uz mani izbolīja acis: Kā tad tā?
  
  Vislabākie meli – tā ir puspatiesība, bet puspatiesība ir tāda, ka saka, ka ASV saražo 20% no pasaules kopprodukta. Viena valsts saražo piekto daļu, bet valstu taču ir daudz, un tas, protams, ir daudz... varētu likties. Bet eksistē medaļas otra puse, par kuru cenšas nerunāt. Bet medaļas otra puse ir šāda: tā pati valsts, kura saražo 20% pasaules kopprodukta, vidēji patērē 45%, atsevišķās pozīcijās – līdz 90% šī pasaules kopprodukta. Bet tagad pasakiet: ja valsts patērē 2-3 reizes vairāk, kā saražo, kas viņa ir pēc savas būtības? Parazīts! Viss pareizi. Un viņas ekonomika neplaukst. Šovasar jūs visi bijāt pasaules finansistu rīkotās izrādes liecinieki: ASV trīc, tūlīt sabruks, visa pasaule sabruks no tā, ka ASV nevar izlemt, ko darīt ar saviem parādiem, tāpēc ka ASV ir krīze – oficiāla.
  
  Jūs zināt, ka ASV eksistē neoficiālie parādi, par kuriem netiek runāts? Tad lūk, ASV nevar samaksāt oficiālo parādu procentus par parādiem uz šī gada augustu. Procentus! Rēķinot, ka viņi saražo 20% pasaules kopprodukta, ja paņem, to ko viņi no tā iegūst, tad tā nepietiek, lai samaksātu parādu procentus. Un ko viņi dara? Viņi ilgi mokās, cieš, notiek smagas debates, pēc kā visa pasaule uzelpo. Izskatās, ka pasaule ir glābta. Tas tā kā, piemēram, multfilmā par kazlēnu, kurš mācēja skaitīt. Esat redzējuši? Tur kuģis grimst, viņš skaita, un kad saskaita 11 – viss, uzpeldam.
  
  Tad lūk, viņi nolēma pievienot vēl 2 triljonus dolāru parādam. Palielināt parādu. Tas ir – pie tā, par kuru viņi nespēj norēķināties, viņi pievienoja vēl 2 triljonus, respektīvi, padarīja vispār neiespējamu norēķināties ar ārējiem parādiem. Un visa pasaule mierīgi uzelpoja. Un tagad birža skandina – Amerika stabili iet uz priekšu. Jautājums: Vai tā ir valsts, kura zina kā taisīt biznesu? Bet zināt, kā viņi vienmēr ir izgājuši no problēmām? Izraisīdami karus.
  
  Tad lūk, ko es gribu pateikt. Skatieties: lūk, līdz 92 gada augustam mums bija sociālistiskā sistēma – tur daudzi varēja izdomāt iemeslu, lai apvainotu Krieviju par ko vien prātā ienāk. Taču 2008 gadā, Jūs atceraties, kas bija? Un kas iznāca? Visa pasaule, visi pasaules masu informācijas līdzekļi, labi zinādami, kas un kā, sāka apvainot – tāda liela Krievija uzbrukusi tādai mazai, neaizsargātai Gruzijai. Gatavojās uzsākt blokādes, embargo un tā tālāk. Bloķēja arī cilvēku, notikumu aculiecinieku, rīcību. Atceraties kā meitenīte ar tanti uzstājās? Aiztaisīja viņām muti. Bet patiesība pēc tam tomēr uzpeldēja. Izrādījās, ka nekā tamlīdzīga nav bijis. Tas viņiem tā gribējās, lai būtu pavisam savādāk. Un kaut viens suns atvainojās Krievijai? Neuzskatīja par vajadzīgu. Jums tas nešķiet apvainojoši. Man tas ir ne tikai apvainojošo, bet arī nepieļaujami, neciešami.
  
  Tad par ko šis fakts runā? Tagad, it kā, mežonīgais kapitālisms. Viņiem būtu jāpriecājas, vai ne? Nolādētais sociālisms aizgājis. Viņš patiešām ir nolādēts – viņi arī to radīja par savu pašu naudu. Tad kur ir problēma? Kāpēc visi tā grib piebeigt Krieviju?
  
  Sen laiks saprast, ka neatkarīgi no tā, kāda iekārta bija, ir un būs Krievijā, Krieviju mēģinās iznīcināt. Aleksandrs III teica, ka Krievijai ir divi sabiedrotie – armija un flote. Nu, ar armiju jūs zināt, kas šobrīd notiek. Jūs teiksiet, ka es uzzīmēju tādu drūmu ainu, bet, skatieties, cik gadus amerikāņi mēģina izraisīt 3 pasaules karu. Pēc viņu plāna bija jāizspēlē variants ar islāma pasauli, bet neparko nesanāk. Tāpēc ka vienīgā izeja no visām krīzēm – tā ir kara izraisīšana.
  
  Es neaprakstīšu šeit visus reālos faktus, kuri tiek noklusēti un izkropļoti, bet jau ir skaidrs, ka mums principā ir atņēmuši pagātni, izkropļojuši. Bet sev katrs no viņiem pieraksta visu, ko vēlas, pasakas izdomā, un tā skaitās norma. Bet mums bija reāla dižena pagātne. Bet kāpēc viņiem tas tik neērti? Bet tāpēc, ka tad nāksies pateikt daudz ko, par ko negribētos pat runāt. Kas patiesībā notika, kas radīja civilizāciju, kas mācīja citus un dalījās zināšanās u.t.t., u.tml. Skatieties kā cenšas sadalīt tos pašus slāvus. Es runāju ne tikai par slāviem, es runāju par pamattautām vispār. Man reizēm saka: lūk, tu nacionālists u.t.t. Tad ziniet, man krievu parazīts ir tūkstošreiz sliktāks par jebkuru citu parazītu. Tāpēc ka viņš ir nodevis visu un visus. Tāpēc ka citi parazīti dara to, kas viņiem ir mācīts, to, ko viņiem, visbiežāk, dzina iekšā no bērnības. Bet kad cilvēks nodod savu tautu, savu dzimtu, savus nākamos bērnus, nedzimušos pēcnācējus, tad tāds cilvēks man ir tūkstošreiz sliktāks.
  
  Tādēļ es nekaroju ar kādu noteiktu tautību. Es cīnos ar parazītiem. Lūk, pasakiet: kāds grib sev parazītus jebkurā formā? Tad lūk, mūsu ar jums uzdevums ir sekojošs: lai parazīti paši strādā, paši gādā dienišķo maizi sev un saviem bērniem, nevis apzog mūs. Tāpēc ka, tas, kas izveidots šobrīd visā pasaulē – tā saucamā rietumu civilizācija. Nu, pirmkārt, pietiek palasīt kņazes Annas, kura 13 gadsimtā izgāja par sievu pie Francijas karaļa Franciska I, vēstules, ka apgaismotā Eiropa, pat ne nomale, bet Kijevas Krievzeme bija mūsu valsts nomale, atšķēlusies province tajā laikā, un tā šī province – nomale – pēc attīstības līmeņa, kultūras daudzkārt pārspēja tā saucamo civilizēto rietumu pasauli.
  
  Bet tagad pasakiet: nemaz nevajag iet pagātnē, ko mums nes rietumu kultūra? Paskatieties, kas notiek tai pašā Amerikā, kura ir, tā teikt, etalons, nerunājot nemaz par tās pasaules parazītisko sistēmu? Tur tiek iznīcinātas zemes. Jau daudz neauglīgu zemju ir Amerikā. Un katru gadu šo neauglīgo zemju apjoms pieaug un pieaug. Tai pašā Ķīnā katru gadu viņi zaudē 5-7% auglīgo zemju. Parēķiniet, cik laika vajadzīgs, lai iznīcinātu to zemju atlikumu, kurās viņi audzē rīsus un citus pārtikas produktus? Tā ir civilizācija? Tā ir kultūra? Tas ir tas, ko mums grib atnest, ja?
  
  Tad lūk, gribu teikt sekojošo. Mūsu valsts – es uzskatu un esmu pārliecināts – ir ne vien bagātākā ar saviem resursiem, bet arī valsts, bagātākā ar cilvēkiem. Mūsu ļaudis patiešām ir ļoti talantīgi, taču daudz no tā, kas tiek radīts, diemžēl, pagaidām nerealizējas, bet bieži tik nozagts. Zagšana, krāpšana un nodevība tiek uzdota Rietumos par viņu pašu izstrādēm.
  
  Jūc visi zināt, ka mūsdienu Krievijā pašlaik attīstīt, galvenokārt, pārstrādājošā rūpniecība. Pareizāk sakot, ne pārstrādājošā, bet „trubu” apkalpojošā rūpniecība. Vis pārējais ir sagrauts. Teiksiet, ka tas ļoti slikti, ja? Jūs ziniet, grāvēji padarījuši savu melno darbu, bet es vienmēr esmu teicis, ka katrai medaļai ir divas puses. Tas, ka viņi sagrāva, ir slikti, bet kad viņi sagrāva, viņi izdarīja arī labu. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja nebūtu sagrauts, tas ko viņi sagrāva, tad kāds vēl 10 reizes domātu vai ir vērts lauzt – taču strādā. Brakšķēdams, bet strādā...
  
  Lieta tāda, ka mūsu valstij nevajag dzīties pakaļ. Pakaļdzīšanās ir bezjēdzīga. Mūsu valstī ir tādas tehnoloģiskās izstrādes, es to zinu personīgi, kuras apsteidz visu, kas vien ir Rietumos. Tāpēc ka daudzi cilvēki ir nākuši ar to pie manis. Unikālas izstrādes, kuras ļaus mūsu valstij apsteigt visus vienā rāvienā par tūkstoš gadiem (es to nesaku šeit pārnestā nozīmē). Un patiešām izdarīt tā, lai katram pilsonim būtu cilvēka cienīga dzīve. Ne trūcīga, verdziska eksistence, kurā mūs ved, tāpēc ka, kad cilvēkam nav ko ēst, viņam ne par ko nav daļas.
  
  Ziniet, mūsu tauta, protams, „dīvaina”, un, protams, tūkstoš kristietības gadi ir atstājuši savu zīmogu, bet vienmēr, kad to noved līdz kliņķim, tās ģenētiskā atmiņa atmostas un nokrata visus salašņas. Tad lūk, mums vajag izdarīt tā, lai šī sprādziena nebūtu, kā tāda. Mums vajag visu šo potenciālu, kurš jau ir uzkrājies un dīda cilvēkus, novirzīt radīšanā, bet ne graušanā. Tāpēc ka pietiek jau graušanas, pareizi? Un, ja mums to izdosies panākt, mēs uzvarēsim!
  
  Jūs jautāsiet: „kāds tam visam sakars ar arodbiedrībām?”. Vienkārši arodbiedrības – tas ir instruments, kurš ļaus to visu izdarīt. Vai tad kādam ir noslēpums, kā budžeta līdzekļi nonāk līdz galamērķim? Labākajā gadījumā, 30% pievāc šeit. Pēc tam tie nonāk guberņās, gubernators vēl 30% savāc sev un savām iestādēm, kuras tik ļoti nogurušas strādāt tautai. Pēc tam tos atlikumus pārsūta uz rajoniem u.t.t. Bet tagad paskaitiet, cik nonāk līdz tam, kam šie līdzekļi bija paredzēti? Vismaz 75% budžeta tiek izzagti. Bet kad nonāk līdz galam, vietējās „piraijiņas” arī nokož savu daļu.
  
  Sakiet, ar tādu pieeju, vai tad var ko nebūt valstī realizēt? Bet, kad ļaudis paši kontrolēs to visu, tad viss būs savādāk. Ja jūs zagsiet, tas nozīmē, ka zagsiet pats no sevis. Jums tas patīk? Nu, protams, izvilkt no vienas kabatas un iebāzt otrā. Labs zaglis sanāk, ja?
  
  Tad lūk, saprotiet, tieši sistēma ir postoša šajā gadījumā. Tāpēc ka Konstitūcija ir Konstitūcija, un mēs nevaram šajā gadījumā uzstāties pret Konstitūciju, kamēr tā pastāv tādā formā, kāda tā ir. Taču KF Konstitūcija dod mums tiesības darīt to, ko mēs piedāvājam – izveidot Starpreģionālo brīvo arodbiedrību savienību, kas arī būs tās vietējās šūniņas, kas neļaus zagt visiem un visu. Tas, protams, nenotiks vienā dienā, jūs saprotiet. Tā nebūs, ka šodien mēs pamodāmies, bet rīt jau viss labi, kā jau es teicu. Bet ja mēs ar jums, katrs savā vietā nedarīsim to, kas pareizs, tad nekad nekas nebūs normāli.
  
  Daudzi ir iebaidīti: ja es pīkstēšu, tad pazaudēšu darbu, mani ierakstīs melnajā sarakstā. Bet es, pieņemsim, „pīkstēju” jau 1987 gadā, mani ir ierakstījuši visos iespējamajos sarakstos, bet es turpinu „pīkstēt”. Es neaicinu visus darīt to pašu, lai riskētu ar sevi, tāpēc ka saprotu, ka ir ģimenes, bērnu u.t.t. Es izdarīju apzinātu izvēli, bet, ceru, ka jūs, kas šodien šeit atnākuši, un citi, kuri šodien nevarēja atnākt, atnācāt šurp ne tāpēc, lai paskatītos uz mani – īpaši jau ko apskatīt nemaz nav, bet gan tāpēc, lai izdarītu to, ko mēs varam izdarīt šodien, tāpēc ka rīt būs par vēlu. Un, vismaz, es uzskatu, ka mans pienākums ir izdarīt visu, ko es varu. Tad mana sirdsapziņa būs mierīga, tāpēc ka es izdarīju visu, ko varēju – kaut sliktāk, vai labāk, bet es mēģināju to izdarīt. Un ceru, mums izdosies to izdarīt. Bet ja mēs visi kopā to darīsim, tad mums izdosies, nav nekādu šaubu.
  
  Mums nav jāpārkāpj likumi – tas ir dumji un nepareizi. Mums nevajag taisīt revolūcijas, tāpēc ka tās ne pie kā laba nav novedušas un nenovedīs. Pie tam, aiz revolūcijām vienmēr stāvēja tie paši parazīti, kuri tās organizēja un finansēja. Es esmu rūpīgi pētījis mūsu civilizācijas pagātni – ne tika pēdējās divas tūkstošgades vai pēdējos piecsimt gadus, un varu pateikt jums, ka pagaidāma neesmu atradis nevienu citu, kā vien vienus un tos pašus scenāristus, kas stāvējuši aiz visām revolūcijām. Scenāriji tika izspēlēti klasiski. Kad es pētīju mūsu ēras VI gadsimta revolūciju Persijā, es biju vienkārši satriekts, cik tā bija līdzīga 1917 gada revolūcijai Krievijā. Lozungi – visi vienādi, un tā pati labāko cilvēku iznīcināšana u.t.t., tā pati laupīšana ar saukli, ka visiem jābūt vienlīdzīgiem.
  
  Šeit daudz jauniešu, bet ir arī vecāku gadagājumu cilvēki. Sakiet, kad jūs dzīvojāt Padomju Savienībā, jūs daudz vienlīdzības redzējāt? Un brīvības? Pat priekš tam, lai iekārtotos darbā, ja cilvēks dzimis citur, bet ne tur, kur viņš gribētu dzīvot un strādāt, vajadzēja pārvarēt virkni sarežģījumu. Lai dabūtu darbu, vajadzēja izziņu no dzīves vietas, bet, lai dabūtu izziņu no dzīves vietas, vajadzēja dabūt izziņu no darbavietas. Jaunie to nepazīst. Atnesiet izziņu priekš izziņas... Un cik ļaudis staigāja? Un zemnieki, pareizāk sakot, lauku strādnieki – vispār bija īsti vergi. Viņiem pat pases nebija. Līdz 70-iem gadiem neizsniedza. Tā ir īpaša saruna. Tagad mums laiki ir drusku citādāki. Bet, ja runājam par lauksaimniecību, tad brīvās arodbiedrības var būt arī lauksaimniekiem. Lauku darbaļaudis, fermeri arī var veidot savas arodbiedrības un ietilpt kopējā apvienībā.
  
  Tāpēc ka tieši arodbiedrību sastāvā mēs esam spējīgi legāli aizstāvēt savas tiesības un iespējas, kuras Konstitūcija dod arodbiedrībām. Un neviens no mums NEVARĒS atkratīties, kā no uzmācīgiem kukaiņiem.
  
  Tāpēc mēs šodien esam sanākuši, lai radītu tieši šo organizāciju, tieši brīvo arodbiedrību Apvienību. Man atsūtīja vēstuli, ka Stavropolē ir skolotāju arodbiedrība, tieši brīvā arodbiedrība. Tad lūk, cilvēkus spiež no tās izstāties, lai tie iestātos citā arodbiedrībā, kura ir nopirkta, saprotiet? Un daudzi atsakās, tāpēc ka viņi grib aizstāvēt savas tiesības.
  
  Skola – tā ir nākotne. No tā, ko šodien bērniem māca skolā, atkarīgs, kādi viņi izaugs rīt. Un, ja bērniem otrajā – trešajā klasē mācīs, kā pareizi uzvilkt prezervatīvu uz banāna, tad jūs saprotiet, kāda viņiem būs nākotne. Jūs gribat tādu nākotni?... Un, bez tā bērniem neko vairāk nevajag, kā izrādās. Nu, vēl lai viņi mācētu parakstīties un skaitīt līdz 10. Gandrīz kā kazlēns no multfilmas. Tas tur līdz 11 skaitīja. Un viss, pietiek! Izrādās, gudri cilvēki secinājuši, ka izglītība Padomju Savienībā bija tomēr ļoti laba. Lai arī pamati nebija īsti nevainojami, bet pieeja bija pareiza. Es varu salīdzināt dažādas izglītības sistēmas. Man nācies pabūt dažādās valstīs un satikties ar dažādiem cilvēkiem. Viņiem domāšana iekārtota pilnīgi citādi. Viņi reizēm 2 ar 2 nevar saskaitīt, tāpēc ka „mums to neuzdeva”, saprotiet?
  
  Lūk no tā, ko deva padomju izglītības sistēma, jāpaņem pats labākais, bet sliktākais jāatstāj tur, citā kvalitatīvajā līmenī. No padomju izglītības sistēmas jāpaņem radošā pieeja, kas piespieda skolnieku domāt, bet nevis vienkārši būt par zubrilkām, un kā muļķa papagailim iekalt visu, kas rakstīts mācību grāmatā. Lai to saglabātu, nepieciešams ne vien, lai skolotāji būtu pareizi sagatavoti, bet arī vismaz, lai viņi nebūtu izbadējušies, pareizi? Kurš tad mācīs, ja visi skolotāji nomirs aiz bada?
  
  Vispār, problēmas, kuras var pacelt, un kuras var apvienot mūs brīvajās arodbiedrības, ir kolosālas, un tās iegūst vispārnacionālu NOZĪMI. Arodbiedrības – tās nav politiskās partijas, tāpēc ka, jūs, droši vien, jau esat pārliecinājušies par to, kas ir politiskās partijas. Lūk man jautā: „par kādu politisko partiju Jūs ieteiktu balsot?” Bet es saku: „Paņemiet katras partijas priekšvēlēšanu solījumus, kas tām bija uz iepriekšējām vēlēšanām, salīdziniet ar tagadējiem solījumiem. Salīdziniet un paskatieties, kas no tā, ko viņi solīja, tika izpildīts. Un tad izvēlieties, par ko balsot.” Jautājums vienkāršs, taču diez vai ko labu ieraudzīsiet. Tāpēc ka, diemžēl, tur nokļūst ne tie cilvēki, kam tur vajadzētu atrasties, pārsvarā, es nesaku, ka visi.
  
  Un savas runas noslēgumā, gribu teikt, ka mēs esam atnākuši šeit ne vienkāršas papļāpāšanas dēļ. Mēs esam atnākuši, lai izdarītu darbu, lai, vismaz, mēs varētu ar tīru sirdsapziņu teikt: „Mēs izdarījām visu, ko varējām, lai atjaunotu mūsu valsti, lai padarītu to brīnišķīgu, kāda tā vienmēr ir bijusi, un lepnu, kāda tā ir bijusi simtiem tūkstošu gadu”.
  
  Tas ir mūsu uzdevums.
  
  Pateicos jums.
  
  N.V.Ļevašova noslēguma runa Brīvo Arodbiedrību Savienības dibināšanas kongresā
  
  Nu, ko vēl pateikt. Manuprāt, cilvēki pateica ļoti daudz. Patiešām, galvenais šeit – tā ir apvienošanās, tāpēc ka tikai, ja mēs visi kopā, un katrs savā vietā, rīkosimies pēc Goda un Sirdsapziņas, mēs spēsim kaut ko panākt.
  
  Izskanēja priekšlikums dibināt strauta arodbiedrību, var dibināt arī meža un dīķa, un ezera arodbiedrības. Tas, protams ir joks, taču katrā jokā, kā mēdz teikt, ir daļa joka. Galu galā iznīcināt dabu – nozīmē iznīcināt nākotni visiem, uz zemes dzīvojošiem.
  
  Šeit vēl izskanēja, ka daudz imigrantu, ka viņi pelna vairāk kā maskavieši. Ziniet, es jums sagādāšu vilšanos. Aina ir daudz ļaunāka. Migrantiem maksā kapeikas, bet sarakstos stāv pavisam citas summas.
  
  Vienkārši ierēdņi starpību starp summu, kas ierakstīta sarakstā un to, kuru saņem beztiesīgais emigrants, iebāž savā kabatā. Tāpēc viņiem nav izdevīgi maskavieši, konkrēti, tāpēc ka tādā gadījumā viņi nevarēs iebāzt sev kabatā starpību. Iedomājieties, cik daudz viņi iebāž savās kabatās... Tā kā, viss atkal nonāk pie tā, kam tas ir izdevīgi. Un kamēr tas oficiāli pastāvēs, kamēr tas turpināsies, nekādas citas situācijas nebūs.
  
  Patiešām jautājums, ko vajag darīt?
  
  Vajag apvienoties, it īpaši tiem, kam ir Sirdsapziņa – jēdziens, kurš Rietumos neeksistē, jūs to zināt. Diemžēl jēdzieni Gods, Sirdsapziņa, Kārtīgums arī Krievijā pēdējā laikā kļuvuši nepopulāri. Un tas mani ļoti sarūgtina. Cilvēks pazaudējis Godu, Sirdsapziņu, viņš pārstājis dzīvot pēc taisnīguma, un viņam uzspieduši un uzspiež, ka tā ir norma. Tad es varu teikt: tā nav norma – tā ir patoloģija. Un mūsu pienākums izdarīt visu, lai tādas patoloģijas mūsu valstī nebūtu.
  
  Un viens no instrumentiem, kas ļaus to paveikt – apvienošanās. Ja cilvēks ir viens, viņam patiesi sarežģīti cīnīties. Bet ja savāksies cilvēku grupa pēc dzīvesvietas, kas apvienosies oficiālā organizācijā, kurai ir oficiālas tiesības un, saskaņā ar KF Konstitūciju, šie cilvēki pieprasīs – nevis staigās ar izstieptu roku: „Dodiet, lūdzu, dodiet...”, - bet pieprasīs izdarīt to, kam jābūt izdarītam, tā būs pavisam cita pozīcija!
  
  Un tāpēc ir pilnīgi nepieciešama starpreģionālās neatkarīgo arodbiedrību apvienības izveidošana, ne marionešu arodbiedrību, bet patiešām to, kuras cilvēki paši veido. Nav svarīgi kā tās sauksies – strauta vai tilta arodbiedrības, svarīgi lai cilvēki paši, pēc savas pašu iniciatīvas organizētos un aizstāvētu savas tiesības, dabu, dzīvību un mūsu zemes nākotni.
  
  Lūk, tādēļ mēs arī šodien šeit esam sapulcējušies. Un par to es jums visiem pateicos. Paldies.
  
  Maskava, 2011 gada 2 decembris
  
  Lasīt runu oriģinālā
  
  Uzstāšanās video

  • 2011. gada 11. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Izskatās, ka trešais pasaules karš sāksies Sīrijā

  
  Press CORE, Kanāda
  Obama un ANO gatavojas sākt trešo pasaules karu ar neizprovocētu triecienu pa Sīriju
  28 novembris 2011 gads
  
  Trešais pasaules karš izskatās neizbēgams. Trīs krievu karakuģi pašreiz patrulē Sīrijas teritoriālajos ūdeņos, tie ir gatavi aizsargāt šajā valstī dzīvojošos Krievijas pilsoņus no nekādā veidā neizprovocēta NATO un ASV uzbrukuma. Obama pavēlēja izvērst aviācijas trieciengrupu (ATG) „George H.W. Bush” trieciena izdarīšanai pa Sīriju. Kamēr amerikāņu flote gatavojas, ASV valdība, izmantojot šantāžu, slepkavību un finansu aktīvu izņemšanas draudus, cenšas piespiest arābu valstu Līgu atbalstīt lidojumu aizliegumu zonas ( Lībijas stilā – ar spēka pielietošanu) noteikšanu virs Sīrijas.
  
  Krievija iestājas pret jebkādu ASV un NATO iejaukšanos Sīrijā. Krievijas un Kanādas specdienesti apgalvo, ka ASV valdība pavēlējusi CIP vervēt ārzemju algotņu grupas un pārsviest tās uz Sīriju – ar mērķi gāzt šīs valsts valdību. Kenijā dzimušā ASV prezidenta Baraka Huseina Obamas administrācija CIP algotņus izmantoja arī Lībijas valdības gāšanai.
  
  Sīrijā dzīvo vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Krievijai ir pienākums aizstāvēt savus pilsoņus Sīrijā no ASV militāras agresijas. Piektdien Krievija noraidīja ASV piedāvātās „eksteritoriālās” sankcijas pret Irānu, kā „nepieņemamas un starptautiskās tiesības pārkāpjošas”.
  
  „Savienotās Valstis spēlē šeit ļoti bīstamu spēli. Šī spēle var novest pie tā, ka Krievija veiks militāras aizsardzības operācijas, lai aizsargātu sevi, savus militāros objektus (Krievija saglabā stratēģisko jūras kara bāzi Sīrijas ostā Tartusā) un Krievijas pilsoņus. „ – saglabājot anonimitāti, teica Krievijas ārzemju izlūkdienesta pārstāvis.
  
  Krievija bruņojumā ir raķete 3M-54Э (Sizzler) – aviācijas bāzes kuģu slepkava. Sizzler lido zemskaņas ātrumā, bet tuvojoties mērķim ieskrienas līdz virsskaņas ātrumam. Savienoto Valstu JKF (Jūras Kara Flotei) nav zenītraķešu kompleksu, kas spētu aizsargāt kuģus no šī tipa raķetēm. ASV aviācijas bāzes kuģi ir viegli ievainojami ar šīm virsskaņas spārnotajām raķetēm un superkavitācijas tehnoloģiju izmantojošām torpēdām, tādas torpēdas izstrādātas Krievijā un tiek piegādātas tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Irāna. Tieši šī iemesla dēļ, uzskata izlūkdienesta pārstāvji, Obama taisās uzbrukt Sīrijai, zinot, ka Krievija atbildēs ar aviācijas bāzes kuģa USS „George H.W. Bush” nogremdēšanu. Eiropas baņķieri (kuri kontrolē Eiropas centrālo banku un ASV FRS) pavēlēja Obamam sākt pasaules karu. Uzbrukums Sīrijai izprovocēs karu ar Krieviju.
  
  Forbes, ASV
  ASV valdība neatlaidīgi aicina savus pilsoņus pamest Sīriju
  E.D.Kains
  
  Pēc CBS ziņām, sakarā ar Sīrijā turpinošos vardarbību pret disidentiem, ASV valdība aicina savus pilsoņus nekavējoties pamest šo valsti. Turcijas pilsoņi tāpat tika brīdināti par nepieciešamību turēties tālāk no šīs valsts. ASV vēstnieks Sīrijā Roberts Fords, izbrauca no turienes jau pagājušajā mēnesī.
  
  ASV vēstniecība turpina aicināt savus pilsoņus Sīrijā aizbraukt nekavējoties, „kamēr vēl pieejams komerctransports” kā rakstīts, vēstniecības mājas lapā publicētajā, paziņojumā. „Aviokompāniju skaits, kas lido uz Sīriju, jūtami samazinājies kopš vasaras, bet tās kuras atlikušas būtiski samazinājušas reisu skaitu.”
  
  Tai pat laikā, Tailers Derdens, savā mājas lapā Zero Hedge raksta, ka, saskaņā ar Stratfor, „CVN77 „George H.W. Bush” pametis savu tradicionālo kaujas patrulēšanas rajonu, kritisko ģeostratēģisko punktu tiešā Ormuzas līča tuvumā, kur tas parasti pavadīja Stennis un noparkojies... tieši blakus Sīrijai.”
  
  Ko gan tas viss varētu nozīmēt?
  
  Nu, sākotnējie panākumi Lībijā varēja radīt rietumu līderiem lielāku pārliecību, ka viņiem vajag iniciēt vēl vienu intervenci.
  
  Protams, jebkura iejaukšanās Sīrijā izsauks atbildi no Irānas. Karš ar Sīriju un Irānu būs tāds, ka Irākas karš izliksies kā nesteidzīga pastaiga gar Tigras krastiem.
  
  Vai mēs karosim ar Sīriju? Šobrīd vēl ir pārāk agri runāt par to, taču draudīgie brīdinājumi pilsoņiem pamest valsti, pēkšņā aviācijas bāzes kuģa ierašanās, kā arī spriedzes pieaugums Sīrijā kopā ar nespēju nevienam Sīriju iespaidot, padara šādu perspektīvu arvien biedējošāku, arvien vairāk iespējamu.
  
  Lai cik neiedomājami tas nebūtu, mēs nedrīkstam ignorēt tādu iespējamību. Pēc manām domām, tā būtu katastrofa ar ilglaicīgām, tālejošam sekām kā mājās, tā arī aiz robežām, taču es neuzskatu, ka mēs varam paļauties uz mūsu vēlēto amatpersonu gudrību, ka viņi atturēsies no tā, lai ievilktu mūs vēl vienā ārzemju karā. It īpaši vēlēšanu sezonas laikā.
  
  Saskaņā ar savu Facebook lappusi, aviācijas bāzes kuģis USS „George H.W. Bush” šobrīd atrodas pie Francijas krastiem. Dažas domas šajā sakarā.
  
  1) Man nav pārliecības, ka Stratfor nav saņēmis nepareizu informāciju vai Derdens interpretējis Stratfor informāciju nepareizi.
  
  2) ASV valdība tāpat kā līdz šim aicina pamest valsti. Tas vēl nenozīmē, ka mēs plānojam iebrukumu, bet acīmredzams, ka tas neko labu nesola. Pat, ja tas viss ir blefs, manuprāt, nesenajai vēsturei vajadzētu likt mums aizdomāties. Mums ir pamats nemieram, neatkarīgi no šī konkrētā aviācijas bāzes kuģa atrašanās vietas.
  
  3) Aviācijas bāzes kuģim ir sava lapa Facebook. Nopietni? Kas to būtu domājis....
  
  Turcija gatava iebrukt Sīrijā
  „Indian Punchline”, Indija– 29 novembris 2011 gads
  „Turkey is ready to invade Syria”
  
  Turcija un tās rietumu partneri pārved uz Sīriju Lībijas kaujiniekus, kurus viņi apmācīja un apbruņoja Muamara Kadafi gāšanai. Aptuveni 600 „Lībijas brīvprātīgo” iebraukuši Sīrijā. „Daily Telegraph” ziņo, ka piektdien Stambulā notika Turcijas amatpersonu slepena tikšanās ar Sīrijas opozīcijas pārstāvjiem un Lībijas kaujiniekiem. Masveidīga ieroču pieplūde no Turcijas un Jordānijas turpinās jau vairākus mēnešus, lai radītu Sīrijā pilsoņu kara situāciju, bet tas ir pirmais solis „brīvprātīgo” iefiltrēšanai.
  
  Šis solis kļuva nepieciešama sakarā ar, dezertēšanas no Sīrijas bruņotajiem spēkiem, izsaukšanas mēģinājuma izgāšanos, ja neskaita pavisam nelielu dezertieru pulciņu. Turcija un rietumvalstis nonākušas izmisumā mēģinot radīt mītu par „Sīrijas pretošanās kustību”, bez kura to neslēptā agresija būs visiem skaidri redzama.
  
  Maskava reakcija šodien lika saprast, ka tā var piegādāt ieročus Sīrijas režīma pašaizsardzībai. Ārlietu ministrs Lavrovs tikpat kā par to paziņoja, nosaucot jebkādu ieroču piegādes embargo Sīrijai par „netaisnīgu”. Maskava apstiprināja, ka Krievijas aviācijas trieciengrupa ir ceļā uz JKF Sīrijas bāzi Tartusā Vidusjūras austrumu piekrastē, netālu no Turcijas robežas ar Sīriju. Lavrovs kritizēja ārvalstu iejaukšanos Sīrijā, nenosaucot vārdā Turciju, Jordāniju u.t.t.
  
  Situācija, acīmredzami, patiešām tuvojas uzliesmojuma punktam. Neapstrīdama zīme ir tas, ka ASV viceprezidents Džozefs Baidens dodas uz Ankāru šajās brīvdienās. Tas ir vissvarīgākais signāls, ka ASV dod „piekrišanu” Turcijai rīkoties attiecībā uz Sīriju, bez kādas piesardzības. Bez tam Jordānijas karalis Abdalla pabija Izraēlā. Viņš ir „neoficiāls informācijas pārraides kanāls” starp Saūda Arābiju un Izraēlu un kritiski svarīgs rietumu izlūkdienestu reģionālais sabiedrotais.
  
  Turcija patiešām atbrīvoja no savām nezināšanas bailēm un pārstāj slēpt savus nolūkus attiecībā pret Sīriju. Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu lika šodien pirmoreiz saprast, ka Turcija ir pilnībā gatava iebrukumam Sīrijā, tiklīdz tā saņems „zaļo gaismu” no saviem rietumu sabiedrotajiem. Viņš to pavēstīja, pirms došanās uz ES ārlietu ministru un arābu valstu Līgas (lasi: Saūda Arābija un Katara) pārstāvju tikšanos.
  
  Diena, kad Davutoglu to paziņoja, 29 novembris, kļūs par zīmīgu datumu, Kemala Ataturka dibinātās, Turcijas Republikas vēsturē. Ataturka „sarkanā līnija” bija, ka Turcijai nekad nevajag iepīties Tuvo Austrumu musulmaniskajās lietās, tā vietā koncentrējoties uz sevis pašas „modernizāciju”. Acīmredzot, šodien pie varas esošā, islamistiskā valdība uzskata, ka Turcija jau ir pietiekami „modernizēta” un var atgriezties un izmantot savu Otomanisko mantojumu.
  
  Arābu valsts teritorijā iebrūkoša turku armija – tas ir vēsturisks moments. Simts gadu pagājis kopš brīža, kad „arābu sacelšanās” izdzina turkus. Matricu caurstrāvo ironija. Arābu sacelšanos pret turkiem iniciēja Lielbritānija. Un Lielbritānija, kaut arī šodien ir daudz vājāka valsts, atkal spēlē vēsturisku lomu – tikai tagad tā kūda turkus atgriezties arābu pasaulē. Pirms simt gadiem Lielbritānija veiksmīgi sarīdīja arābus ar turkiem. Šodien turki darbojas kopīgi ar atsevišķiem arābiem, kuri glabā aizvainojumu pret citiem arābiem.
  
  Turpinājums sekos....

  • 2011. gada 3. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Politekonomiskās mitoloģijas šedevri. Globālā sasilšan

  Mitoloģijas atmaskošanu sākšu ar, nu jau faktiski bankrotējušo globālās sasilšanas tēmu. Pirmkārt, kādu tādu milzu efektu var izraisīt, cilvēces darbības rezultātā izdalītā ogļskābā gāze, ja šo izmešu daudzums ir mazāks par 1% no pašas planētas izdalītā.
  
  Nākošais fakts – viens Pinatubo vulkāns 1991.g. Filipīnās dažās dienās izsvieda atmosfērā tādu CO2 daudzumu, kādu cilvēce visā savas pastāvēšanas laikā. Viss pārējais ir tikai demokrātu mēģinājums nozagt mums vēl vairāk naudas.
  
  Protams, mēs visi zinām par šito šausmīgi briesmīgo ogļskābo gāzi, kuras izmešus mēs cenšamies samazināt. Protams, ir nepatīkami apzināties, ka visas pūles izlidoja skurstenī tikai 4 dienās – viens vienīgs Islandes vulkāns padarīja 5 gadu pūles par nebijušām. Pie tam, uz zemes ir ap 200 aktīvu vulkānu, kuri šito draņķi izdala katru dienu.
  
  Ir taču vēl meža ugunsgrēki, pie kam milzīgi. Un tādi notiek ik gadu. Vēl pavisam nesen valdības mēģināja aplikt ar nodokļiem oglekļa dioksīda izmešus, pamatojot tos ar viltojumu par cilvēka darbības izraisītajām klimata izmaiņām.
  
  Ziniet kāpēc viņi pārstāja lietot terminu „globālā sasilšana” un nomainīja to ar „klimata izmaiņām”? Tas tādēļ, ka planēta pēdējo 100 gadu laikā atdzisusi par 0.7 grādiem un šitie klimatiskie klauni iesēdās peļķē ar visām savām prognozēm.
  
  Un atcerieties, ka jums vēl var piemērot CO2 izmešu kvotas, saskaņā ar to tirdzniecības shēmu, kas ir vēl viens visai būtisks nodoklis. Rezultātā tas novedīs vien pie jūsu maciņu iztukšošanas, bet nu nekādi neapturēs vulkānu aktivitāti.
  
  Tagad papētīsim, kam tas viss ir izdevīgi. Pirmais, kas nāk prātā, nauda. Pareizi, taču tas nebūt nav viss! Par naudas ceļu dīvainībām ir labs raksts - Climategate: Follow the Money // The Wall Street Journal, December 2, 2009.
  
  Ir vēl viens, ne tik acīmredzams, taču ne mazāk svarīgs iemesls – klimatisko ieroču lietojuma maskēšana. Atcerēsimies kaut vai neseno, 2010.g. nenormālo karstumu Krievijā, 2003.g. karstumu Eiropā. Viens no šo kataklizmu izraisītāju mērķiem ir piespiest apstrādātās valstis iepirkt ĢMP – ģenētiski modificētos produktus, kuri, patiesībā ir masu iznīcināšanas ierocis. Pie tam – iznīkst visi! dzīvie organismi, kas vien tos ir lietojuši, no baktērijām līdz cilvēkam. Iedarbojas šie produkti tā, ka ēdāji vai viņu pēcnācēji kļūst neauglīgi. Veselas tautas var tikt iznīcinātas bez neviena šāviena. Galvenā pieejamā aizsardzība ir zināšanas.
  
  Tāpat nekādu kritiku neiztur „arguments”, ka vērojama planētas sasilšanas un CO2 pieauguma saistība. Šāda korelācija patiešām pastāv, taču CO2 pieaugums ir sasilšanas sekas, nevis iemesls. Tā, lūk, samainot cēloni ar sekām mūs visus muļķo. Kā liecina Otavas Universitātes profesora Jēna Klarka pētījumi, CO2 pieaugums atpaliek no sasilšanas par aptuveni 800 gadiem. Respektīvi, oglekļa dioksīds nevar izsaukt sasilšanu, viņš pats ir sasilšanas sekas.
  
  Atbilde uz jautājumu, no kurienes tas oglekļa dioksīds rodas, meklējama okeāna dibenā. Salīdzinot ar 80 gigatonnām, ko izdala pasaules okeāns, cilvēces 7 megatonnas izskatās visai pieticīgi.
  Saskaņā ar ģeofizika Pīrsa Korbina, profesora Eigila Frisa Kristensena vadītās Dānijas universitātes meteorologu un Harvardas astrofiziku sniegtajiem pētījumu rezultātiem, sasilšanas iemesls ir saules aktivitāte.
  
  Interesanti, ar kādiem tādiem lēmumiem politiķi spēj ietekmēt saules aktivitātes ciklus? Katrā ziņā man par tādām viņu „spējām” nav gadījies dzirdēt.
  
  Papētot šī mīta rašanās vēsturi, izrādās, ka tas tika radīts pēc personīga M. Tečeres rīkojuma. Ogļrači sāka streikot un M. Tečere izdomāja, ka šāda pasaciņa var kļūt par būtisku argumentu atomenerģētikas labā.
  
  Naidžels Kalders, toreizējais žurnāla «New Scientist» galvenais redaktors, atceras kā M. Tečere vērsās pie zinātniekiem: „Lūk jums nauda, lai jūs pierādītu globālās sasilšanas teoriju”. „Protams, viņi paņēma naudu, visu pierādīja, - stāsta žurnālists. – Politiķu līdzdalības rezultātā nauda straumēm sāka plūst šajā virzienā: pētījumi, izstrādes, zinātniskie centri. Tas viss sāka augt kā lavīna. Viņi sāka pētīt klimatu, bet noteiktā virzienā, konkrēti: pierādīt temperatūras atkarību no CO2, respektīvi, no cilvēka darbības.”
  
  90-jos visa šitā aktivitāte pārauga politiskajā. „Zaļo” spiediena rezultātā rietumvalstu valdības, izņemot galvenos piesārņotājus – ASV un Ķīnu parakstīja Kioto protokolu, ar mērķi, ierobežot ražošanas attīstību attīstītajās un jaunattīstības valstīs. Kāda tad ir šī protokola cena? Gandrīz trešdaļa planētas iedzīvotāju nepazīst elektrību. Āfrikā ir ogles un nafta, taču dabas sargātāji uzstājas pret šo lēto enerģijas avotu izmantošanu un aģitē par vēja un saules enerģiju. Rezultātā, ekoloģiskā kustība kļuvusi par milzīgu šķērsli jaunattīstības valstu attīstībai.
  
  Kioto protokola nosacījumu ieviešanas laikā reti kāds iebilda pret izmešu līmeņa fiksāciju pēc stāvokļa 1990 gadā. Tas noveda pie fakta, ka viens amerikānis drīkst nodarīt dabai tikpat lielu kaitējumu kā 15450 Indijas iedzīvotāji, legalizācijas.
  
  Mēs visi kļuvām par antizinātniskas krāpšanas un propagandas upuriem. Krāpšanas, kas balstīta uz pasaules gala prognozēm, kuru sagatavojuši tie, kas cīnās par uzmanību un finansējumu, tie, kas negrib, lai jaunattīstības valstis jelkad gūtu industriālus panākumus.
  
  -----------------------------------
  
  http://mixednews.ru/?p=7488
  Krieviski - http://ru-an.info/news_content.php?id=306
  http://ru-an.info/news_content.php?id=294
  http://ru-an.info/news_content.php?id=529
  http://ru-an.info/news_content.php?id=303
  http://ru-an.info/news_content.php?id=1207

  • 2011. gada 3. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Politekonomiskās mitoloģijas šedevri. Lielais zobu apmān

  Priekšstati par visuma uzbūvi var kļūt
  par masu iznīcināšanas ieroci,
  salīdzinot ar kuru atombumba ir bērnu rotaļlieta
  
  Nikolajs Ļevašovs
  
  Ievads
  
  Šobrīd lielākās sabiedrības daļas pasaules uztvere ir balstīta uz gadsimtiem rūpīgi kultivētu stereotipu bāzes. Diemžēl, vairums šo stereotipu, kā izrādās tuvāk papētot, ir absolūtas muļķības. Ja šīs muļķības būtu mazsvarīgas, tad mani piedabūt pie rakstīšanas nez vai kādam izdotos. Es šos ļaundabīgos melus dēvēju par politekonomisko mitoloģiju, tā kā tie skar visas cilvēka dzīves jomas un ikvienu planētas iedzīvotāju.
  Maldās tie kuri domā, ka klusi sēžot maliņā, viņiem visas nelaimes ies secen. Ja Domājošie Cilvēki neko nedarīs, tad SOCIĀLIE PARAZĪTI iznīcinās visus, neatkarīgi no tā vai tupējis klusu, vai cīnījies par nākotni. Taču neviens nevar apgalvot, ka viņiem tas izdosies, ja cilvēki atjēgsies no apmātības. Sistēma, protams, dara un darīs visu iespējamo, lai šāda atmošanās no mentālās snaudas nekad nenotiktu. Taču viņiem to darīt kļūst arvien sarežģītāk, jo ir beigusies (988.g.-1996.g.) tā dēvētā Svaroga nakts (Ночь Сварога) – objektīva dabas parādība, kuras laikā valda nelabvēlīgi apstākļi saprāta attīstībai, saistīta ar mūsu saules sistēmas kustību visumā, galaktikas rotācijas rezultātā.
  Ir rītausma, laiks mosties jaunai dienai!
  
   
  
  Lielais zobu apmāns
  (par pamatu izmantoti V.Makarova raksta materiāli)
  
  Pamazām atklājas arvien jaunas, parazītu pakalpiņu organizētas diversijas pret cilvēci....
  
  Cik reizes dienā tīrāt zobus, visdrīzāk – vienu vai divas. Bet cik bieži aizdomājaties par to, kādas vielas ietilpst tās zobu pastas, kuru lietojat, sastāvā. Droši vien tāpat kā es – nekad. Jūs paļaujaties uz „Zobārstu asociācijas” rekomendācijām. Un velti.
  
  Pēc tam, kad uzdūros materiāliem par fluora kaitīgumu, iedomājos, ka nekad netiku pievērsis uzmanību zobu pastas sastāvam. Kur nu vēl interesēties par pašiem tās sastāva komponentiem.
  Nedaudz pameklējot, atradu daudz „interesanta” par fluoru un tā ietekmi uz organismu. Šis raksts – informācija pārdomām.
  
  Fluors un fluorīdi
  
  Fluors – tā ir gāze, dabā sastopams dažādos savienojumos. Fluorīdi – savienojumi, kas satur šo ķīmisko elementu. Piemēram kalcija fluorīds (CaF), nātrija fluorīds (NaF). Dabā šis elements ietilpst zemes garozas sastāvā, līdz ar to dabiski, ka neliels tā daudzums (daudz mazāk par 1 miljono daļu) sastopams ūdenī. Augi, protams, to uzsūc, rezultātā neliels fluorīdu daudzums ietilpst visas mūsu pārtikas un dzeramā ūdens sastāvā.
  Neraugoties uz to dabisko izcelsmi, fluorīdi ir toksiski cilvēka organismam, daudzkārt toksiskāki nekā svins. Nātrija fluorīda (standartkomponents zobu pastās) 2-5 g injekcija ir nāvējoša deva. Fluorīdu daudzums vidēja izmēra zobu pastas tūbiņā ir pietiekams, lai nogalinātu mazu bērnu, ja to izlieto visu uzreiz. Zobu pastā ietilpstošā fluorīdu koncentrācija ir nesalīdzināmi lielāka nekā dabā.
  
  Iesākumā fluoru sāka pievienot ūdenim, jo uzskatīja, ka tas ir ārkārtīgi noderīgs zobu veselībai. Pēc tam sekoja zobu pastas. Atsevišķās valstīs, piemēram ASV, fluoru pievieno apmēram 2/3 ūdens.
  
  Fluorīdi ūdenī - http://www.youtube.com/watch?v=uFPYiWJlR9Q
  
  Kā darbojas fluorīdi cīņā ar kariesu?
  
  Uzskata, ka fluors ir toksisks baktērijām. Baktērijas, kā jebkurš dzīvs organisms barojas, un kā pārtiku izmanto cukuru (glikozi, saharozi, fruktozi, laktozi un pārtikas cietes) un šo baktēriju darbības atkritumi tad arī ir tās skābes, kas izsauc zobu demineralizāciju un kariesu. Fluors saindē baktēriju, samazinot tās spējas pārstrādāt cukuru. Diemžēl fluors ir tik indīgs, ka tiek saindētas arī citas šūnas.
  
  Fluora lietošanas risks
  
  Fluors var radīt nopietnas problēmas pat pie mazām devām, ko uzņemam ar zobu pastām un fluorētu ūdeni.
  Fluoroze – hroniska fluora intoksikācija. Ir divu veidu: zobu un skeleta, izpaužas ar šausmīgiem simptomiem, pat nesākšu tos aprakstīt.
  Veikti vairāk kā 30 pētījumu ar dzīvniekiem, kuri pierāda, ka fluors ir neirotoksīns, kurš samazina kognitīvās spējas (valodas, runas apguve, domāšanas spējas) un pavājina atmiņu. Būtībā fluorīdi padara jūs stulbākus.
  Ir vēl daudz citu, fluora izraisītu, veselības problēmu, ja jūs nebaida šaušalīgi nosaukumi un zināt angļu valodu, slimību sarakstu varat palasīt šeit - http://www.holisticmed.com/fluoride/
  
  Vairums informācijas nodota atklātībā tikai pēdējos 10 gados, līdz tam tā tika turēta stingrā slepenībā.
  
  Tagad odziņa, kaut arī rūgta.
  
  Kādēļ cilvēki sāka pievienot fluorīdus ūdenim un zobu pastai.
  
  Kā allaž, šajā pasākumā iejaukta liela nauda un politika. Fluora derīguma mīta radīšanas vēsturi savā grāmatā „Fluors – lielā krāpšana” (Fluoride Deception) apraksta plaši pazīstamais žurnālists un BBC producents Kristofers Braisons. Grāmatas pamatā ir 10 gadus ilguši faktu un baumu pētījumi par šo tēmu. Šajā grāmatā Braisons stāsta par fluora mīta radīšanā nozīmīgām personām un zinātniskām iestādēm, kuru darbības rezultātā fluorīdi šobrīd tiek plaši pielietoti zobu profilakses nolūkos ASV un citur pasaulē.
  
  Fluorizācijas aizstāvji apgalvo, ka par šo tēmu ir divi atsevišķi, savstarpēji nesaistīti, jautājumi. Pirmais saistīts ar to, ka fluorīdi ir metālu ieguves rūpnieciskie atkritumi, otrais attiecas uz fluora lietderīgumu zobu higiēnā. Tā nav taisnība, par cik abas šīs sižeta līnijas cieši savijas no paša iesākuma.
  
  Sāksim no sākuma. Pirmais paziņojums, par fluorīdu noderīgumu zobu profilaksei un par to, ka tos vajag pievienot dzeramajam ūdenim, izskanēja no Pitsburgas Melona institūta pētnieka, kāda doktora Džeralda Koksa puses. Kokss sāka savus pētījumus pēc Amerikas Alumīnija Kompānijas pētnieciskās laboratorijas direktora Fransisa Freri priekšlikuma. Freri, kas acīmredzams, bija stipri norūpējies par vides un gaisa piesārņojumu alumīnija rūpnīcu apkārtnē un negatīvo fluorīdu ietekmi uz rūpnīcu darbinieku veselību.
  
  Jāsaprot, ka Melona Institūts kalpoja par galveno aizstāvi visām lielajām metālapstrādes kompānijām, tāpēc nav nekādas nejaušības apstāklī, ka priekšlikums izskanēja tieši no šī institūta pētnieka puses.
  
  Tajā laikā, periodā no 1956-1968 g. tiesu prasību daudzums tieši par fluora nodarīto kaitējumu pārsniedza kopējo šādu prasību skaitu attiecībā uz pārējām 20 (!) piesārņojošajām vielām. Acīmredzami vajadzēja kaut kā pasargāties no šī milzīgā prasību daudzuma, kam visai labi derētu, uz reāliem pētījumiem balstīta, teorija par fluora derīgumu veselībai.
  
  Vēl viens fluorizācijas aizstāvis bija Harolds Hodžs – viens no visietekmīgākajiem un augstāk stāvošajiem mediķiem un pētniekiem. Šim cilvēkam bija neapgāžama autoritāte valsts veselības aizsardzības augstākajā vadībā un viņš sarakstīja ne vienu vien darbu ūdens fluorizācijas programmas, kuras ieviešanu plānoja 1957.g., aizstāvībai.
  Tagad zināms, ka Hodžs bija viens no radiācijas ietekmes pētīšanas eksperimenta organizatoriem, kurā cilvēkiem tika veiktas plutonija injekcijas.
  
  Kāds sakars?
  
  Vistiešākais. Viņš strādāja par galveno toksikologu „Manhetenas” projektā. Projekta mērķis bija atombumbas radīšana. Tās pēc tam nometu uz Hirosimu un Nagasaki. Hodžs pētīja visu atombumbas izgatavošanā izmantojamo reaktīvu toksiskumu un fluorīdi bija galvenā problēma, tā kā ražošanas procesā tos izmantoja milzīgos daudzumos.
  
  Dokumentos, kurus atrada grāmatas autors Braisons, bija skaidri rakstīts, ka Hodža uzdevums ir nodrošināt informāciju, kas palīdzētu valdībai un armijai aizsargāties no tiesu prasībām par veselībai nodarīto kaitējumu. Un pretēji – visa informācija, kas varētu tikt izmantota pret armiju, jālikvidē.
  
  Ja tiktu atzīts, ka ūdens fluorizācija ir kaitīga, visas ar fluoru strādājošās organizācijas, tai skaitā Kodolenerģētikas komisija, ASV valdība un armija, tiktu pakļautas neskaitāmām tiesu prasībām. Citiem vārdiem, nebija ne vismazākās iespējas, ka Harolds Hodžs neattaisnotu tādu ietekmīgu organizāciju uzticību.
  
  Vienlaicīgi ar Hodžu, pazīstamais mediķis un fluorizācijas teorijas propagandētājs, doktors Kihou publicēja apjomīgu darbu par fluorizācijas labvēlīgo ietekmi. Šo darbu sponsorēja sekojošas organizācijas:
   Amerikas Alumīnija Kompānija (ALCOA)
   Kanādas Alumīnija Kompānija
   Amerikas Degvielas Institūts (API)
   Dupon
   Kaiser Aluminium
   Reinolds Metals
   United Steel
   Nacionālais Stomatoloģijas Pētījumu Institūts
  
  Kihou personīgajās mapēs var atrast norādes par sadarbību ar Fluorīdu Legalitātes Komiteju, kam Kihou gādāja materiālus korporatīvo klientu (saraksts augstāk) aizsardzībai no tiesu prasībām, saistībā ar fluorīdiem.
  
  Piedevām tam visam, pārdot tautai fluorīdus palīdzēja neviens cits kā PR tēvs – Edvards Bernaiss, Zigmunda Freida māsasdēls, īsts ļaunais ģēnijs un profesionālis pievilcīga imidža radīšanā kaitīgiem produktiem. Edvards veica pētījumus cilvēka saprāta, jeb pareizāk, sabiedrības vadīšanā. Viņš pat izdeva grāmatu ar nosaukumu „Propaganda”. Bez fluorizācijas popularizācijas, Bernaiss piedalījās arī cigarešu propagandēšanā. Bernaisu uzaicināja Nacionālais Stomatoloģijas Pētījumu Institūts PR kampaņas realizācijai, ar mērķi „pārdot” tautai fluoru. Viņu plāns bija pārliecināt zobārstus par fluora lietderīgumu zobiem, bet pēc tam stomatologi paši „pārdos” fluoru visiem pārējiem.
  
  Desmitiem gadu turpinājās fluora propaganda, sākot no skolas sola. Zinātniekus, kuri apliecināja, ka labuma vietā, fluoram ir stipra negatīva ietekme atlaida no darba, vajāja, izsmēja presē. Tikai pēdējā laikā dažiem zinātniekiem ir izdevies publicēt pētījumu rezultātus, kas parāda nātrija fluorīda kaitīgumu pat standartos atļautajās devās.
  
  Nav grūti noprast, ka visvairāk reklamētajās zobu pastās (Colgate, Blend-a-med, Aquafresh u.t.t.) ir visaugstākais fluora saturs. Cilvēki sāka tās pirkt ne tāpēc, ka to derīgums ir pierādīts, bet gan tāpēc, ka daudzkārt atkārtoti meli (reklāmas veidā) sāka tikt uztverti kā patiesība. Fluora plašai izplatīšanai tika pielietots šis paņēmiens.
  
  Vācu koncentrācijas nometnēs lietoja fluorīdus!
  
  Pēc Čārlza Perkinsa, kurš tūlīt pēc kara tika iecelts par vācu ķīmijas giganta I.G.Farben galvu, vārdiem: „ūdens fluorēšanas reālais mērķis nebūt nav bērnu zobu veselība... fluorēšanas reālais mērķis ir masu pretošanās spēju pazemināšana pret gribas nomākšanu, manipulēšanu un brīvības atņemšanu... vācu ķīmiķi izstrādāja ļoti asprātīgu un tālejošu iedzīvotāju masveida kontroles plānu, kuru atzina un pieņēma Vācijas ģenerālštābs. Šis plāns paredzēja konkrētas teritorijas iedzīvotāju skaita kontroli, ar noteiktu ķīmisko preparātu pievienošanas ūdenim, palīdzību.... Daudzkārtēja niecīgu fluora devu uzņemšana, iedarbojoties uz noteiktiem smadzeņu apgabaliem un izraisot pieradumu, ar laiku pazemina indivīda spējas pretoties tiem, kas grib vadīt sabiedrību; šīs vielas padara cilvēkus padevīgākus svešai gribai.”
  
  Viņa aizrādījumus apstiprināja doktors Bonners (Dr. E.H. Bonner): „pat nelielās devās nātrija fluorīds ir nāvējoša inde, kurai nav pretindes.”
  
  Ko tad tagad darīt?
  
  Vispirms jāpaskatās uz šo jautājumu „atvērtām acīm” (nebūtu slikti pieslēgt arī smadzenes) un pieņemt personīgu apzinātu lēmumu. Veselais saprāts saka, ka nevajag lietot (vēl jo vairāk regulāri) jebkādu vielu, ja jūs pilnībā nesaprotat, kas tas tāds vispār ir. Mans uzskats, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka fluorīdi varētu būt kaitīgi – nav jēgas tos izmantot. Šajā gadījumā milzīgs daudzums materiālu pārliecina, ka labāk no tiem atteikties.
  
  Bez tam, lūk ko iesaka stomatologi „bezfluora” kariesa profilaksei
  
  Jo mazāk baltā cukura ir jūsu pārtikā, vai arī, jo retāk jūs lietojat ar cukuru bagātus produktus, vai, jo īsāku laika sprīdi jūs atļaujat pārtikas cukuram palikt jūsu mutē, jo mazāks būs skābju daudzums, kuru saražos baktērijas.
  
  Labāk lietot nevis balto cukuru, bet fruktozi. Vēl labāk – cukuru lietot veselu produktu sastāvā – svaigu vai žāvētu augļu, riekstu veidā. Sargieties lietot ģenētiski modificēto saldinātāju aspartam. Tas ir vēl vairāk kaitīgs kā baltais cukurs.
  
  Ieteicams samazināt laiku, kurā cukurs atrodas jūsu mutē. Pēc, ar cukuru bagātas, pārtikas lietošanas iztīriet zobus ar birsti un diegu, vai vismaz izskalojiet muti.
  
  Ļoti kaitīgi ir sūkāt saldumus un ilgstoši lietot saldus dzērienus. Ja tomēr nākas dzert saldu ūdeni, pēc tam vajag iztīrīt zobus.
  
  Ieteicams bieži tīrīt zobus ar diegu un birsti
  
  Tīrīt zobus ar birsti un diegu ieteicams pēc katras ēdienreizes – pat nelielas uzkošanas. Ieteicams veltīt zobu tīrīšanai nedaudz vairāk laika – svarīgi iztīrīt pēc iespējas rūpīgāk. Tur, kur jūs netiksiet klāt ar birsti un diegu, ir vislielākā iespēja izveidoties caurumiem.
  
  Kas vēlas tuvāk iepazīties ar tēmu, Jozefa Brokena grāmatu „"Преступление и наказание концерна Фарбен" (The Crime and Punishment of I.G. Farben).
  
  Papildinformācija
  
  Valstis, kuras apturējušas, noraidījušas vai aizliegušas ūdens fluorēšanu: Austrija, Beļģija, Ķīna, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Indija, Izraēla, Japāna, Luksemburga, Holande, Ziemeļīrija, Norvēģija, Skotija, Šveice, Zviedrija
  
  Materiāli angļu valodā
  
  http://www.fluoridealert.org/health/
  
  http://www.rense.com/general69/flu.htm
  
  http://www.apfn.org/THEWINDS/archive/medical/f...
  
  http://dagobertobellucci.wordpress.com/2011/11...
  
  Braisona interviju un grāmatu var atrast jebkurā meklētājā ierakstot “fluoride deception”
  
  UPD Atradu zobu pastu bez fluora!!!:
  
  
  
  SPLAT Professional
  
  Uzmanību! Lasīt piezīmi zaļā laukumiņā, kastītes aizmugurē. Tur norādīts, ko nesatur - NE VISAS ir bez fluora.

  • 2011. gada 1. decembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Putina plāns. Jauns Krievijas attīstības etaps

  Oriģināls
  Šis nav stāsts par simpātijām vai antipātijām, šeit jūs atradīsiet reti sastopamu, kvalitatīvu analīzi.
  (publicēts 28. novembrī)
  
  Vakar notika ārkārtīgi svarīga, vēsturiski epohāla, programmatiska valsts līdera Vladimira Putina uzstāšanās. Tikpat kā neviens no publiskajiem komentētājiem nepamanīja tās īsto saturu. Federālie MIL (masu informācijas līdzekļi), lai gan parādīja apjomīgas reportāžas no varas partija sēdes, taču pacentās maksimāli pieklusināt galveno līdera „vēsti” un galveno uzmanību pievērsa notikuma emocionālajai atmosfērai (īpaši izgaršojot saucienus „Krievija! Krievija” un „Krievija! Medvedevs! Putins!”). Tas kārtējo reizi parāda mediakrātijas stipro, kaut arī maskēto, naidīgumu pret Krievija valsts varu.
  
  Vēl vairāk, pat manis patiesi cienītu cilvēku blogos, es neatradu neko par patieso Putina runas saturu, Tas pats V.Tretjakovs, kurš tādas lietas parasti pamana ļoti labi, noklusēja. Analoģiski – Vasermans, Ševčenko un daudzi citi. Daži, it kā ne paši dumjākie, apvainoja Putinu, ka nav sadzirdējuši viņa runās nekā konkrēta.
  
  Taču, pat ņemot vērā to, ka, līdz atgriešanās brīdim prezidenta postenī, Putinam ir jābūt ļoti akurātam formulējumos, viņš savā runā bija visai konkrēts un ne vienreiz vien pasvītroja sava vēstījuma tautai jēgu. Konkrēti: pabeiguši Krievijas atjaunošanas procesu, no 2012 gada mēs sāksim jaunu valsts attīstības etapu, balstītu uz taisnīguma nodibināšanas visplašākajā šī vārda nozīmē.
  
  Lai pārliecinātos par šādu secinājumu pareizību, sniegšu pašas svarīgākās frāzes no Putina runas, kuru jau tagad var ierakstīt vēstures annālēs kā pagrieziena Krievijas vēsturē.
  
  -„Ārkārtīgi svarīgais Krievijas atjaunošanas periods ir pabeigts, radīts pamats stabilai valsts attīstībai. Mūsu uzdevums tagad – uzcelt uz šī pamata stipru, bagātu, labklājīgu Krieviju. XXI gadsimta Krieviju.”
  
  Skaidri pateikts, ka visus šos gadu, tai skaitā no 2008 līdz 2012, kas kādiem varēja izlikties stagnējoši, pēc būtības bija atjaunošanas periods. Šis periods nu ir iziets, pabeigts, un radīts pamats, bāze, augsne izrāvienam. Kaut kā var nosaukt par stagnāciju, kad tas vien, ka tika reāli uzsākta armijas nostiprināšana pēc 080808, man nav saprotams. Un tagad, kad mums ir pamati, mēs varam ķerties pie ēkas būvniecības. Teiksiet, ka pārāk ilgi būvējām pamatus? Nu bet pamati taču ir pats galvenais, apmeklējiet jebkuru jaunceltni un pievērsiet uzmanību, cik daudz laika tiek tērēts pamatu izbūvei, pirms sākt celt ēku.
  
  Pirmoreiz vara tik atklāti pavēsta par atjaunošanas etapa pabeigšanu. Tas automātiski nozīmē tikai vienu – tālāk sekos nopietnas, kaut arī akurātas izmaiņas, kurām nevis vienkārši jāatjauno minimums, bet kardināli jāuzlabo mūsu dzīvi un valsts attīstību.
  
  -„Šodien acīmredzama ir galvenā Krievijas pilsoņu prasība – nodrošināt taisnīgumu visplašākajā šī vārda nozīmē. Valsts attīstībai ir jānotiek priekš cilvēkiem, bet ne uz cilvēku rēķina. [...] Nepieciešams kardināli samazināt sociālās nevienlīdzības līmeni sabiedrībā, tas mums pagaidām ir kritisks, cienījamie kolēģi.”
  
  Pilnīgi skaidri norādīts reālais lielākās daļas Krievijas pilsoņu neapmierinātības iemesls. Kad mēs runājam par korupciju, ierēdņu nekaunību, biznesa alkatību, par sociālajām problēmām u.c., tad tās visas ir tikai konkrētās valsts centrālas problēmas – taisnīguma trūkuma „visplašākajā šī vārda nozīmē” izpausmes, tai skaitā arī sociālajā. Sociālais netaisnīgums Krievijā tika iedibināts tieši 90-jos, kad noformējās, ultraliberālās Sistēmas uzturētā, kriminālā elite. Putins, novākdams visbīstamākos šīs elites pārstāvjus, līdz pat šim laikam netika izvirzījis elites, kura joprojām kontrolē lielu daļu biznesa un ir pārstāvēta varas struktūrās, nomaiņas uzdevumu. Un tas bija stratēģisks lēmums. Pareizs vai nepareizs, par to var strīdēties. Taču viņa loģika ir tajā, ka elites nomaiņa atjaunošanas procesa laikā, automātiski novestu pie nopietnām kataklizmām; turpretī tagad, turot savās rokās nopietnas valsts pārvaldes sviras, to var izdarīt daudz mierīgāk un daudz mazāk sāpīgi.
  Tādā kārtā, šie Putina vārdi politiskā nozīmē ir nekas cits kā programmatisks paziņojums par sabiedriski politisko orientieru nomaiņu no zaglīgajiem „a la 90-ie” uz pilnīgi jauniem, kas automātiski nozīmē elites maiņu. Kādā veidā? Par to ir pateikts runā tālāk.
  
  -„Nepieciešams pārvērst izglītību un labu profesionālo sagatavotību par galveno sociālo „liftu”, galveno cieņas pret cilvēku kritēriju, par to starta kapitālu, kas ļauj gūt cilvēkiem panākumus un, pēc būtības, virza visu valsti uz priekšu”.
  
  Lūk viņš! Tas pats „sociālais lifts”, par kura nepieciešamību tik ilgi ir ticis runāts. Un kuru domāts izmantot kā elites nomaiņas mehānismu. Protams, šis mehānisms ir samērā lēns, tā ka tas tiks kombinēts arī ar dažām operatīvās un ķirurģiskās kompradoru aizvākšanas metodēm no valsts varas un elites. Taču reāli darbojošās „sociālā lifta”, balstīta ne uz bandītu kodeksa, bet gan uz izglītības un cilvēku savstarpējās cieņas, uz to tiekšanos kalpot valstij un cilvēkiem, gadījumā, esmu pārliecināts, elites nomaiņa notiks daudz ātrāk, nekā šobrīd varētu likties.
  Īstenībā, vissvarīgākais – lai valsts visiem dzirdami izziņotu un reāli izmainītu pilsoņu sociālos un valstiskos orientierus. Un tas nekavējoties iedarbosies uz visu sabiedrības slāņu uzvedību, ar tiesībsargājošo institūciju palīdzību valsts veselīgi domājošie pilsoņi paši sāks „izmest no vēstures tvaikoņa” kompradorus un blēžus. Šo procesu vienīgi vajag uzsākt. Un Putins nepārprotami pavēstīja, ka sāks.
  
  -„Tak viņā pašā, pašas „Vienotās Krievijas” iekšpusē, tāpat kā visas mūsu sabiedrības iekšienē, kā ūdens pilienā, atspoguļojas visas mūsu problēmas un pretrunas, kuras, nešaubīgi, „Vienotā Krievija” būs spiesta novērst”.
  
  Pateikts atklātā tekstā: varas partija sastāv no tiem pašiem spēku pārstāvjiem, kuri eksistē varas un augstākās sabiedrības slāņos. Un ja varas un elites vidū līdz pat šim brīdim saimnieko krimināla publika un kompradori, tad nevar prasīt no varas partijas, lai tajā nebūtu šo pašu spēku. Pretējā gadījumā tas ir politisks analfabētisms vai provokācija.
  Putins izveidoja „Vienoto Krieviju”, bet nekad nav lolojis ilūzijas par to. Viņš lieliski zina, ko tā ir vērta un, ko ir vērti tie, kas to sastāda. Viņš redz tajā gan veselīgus spēkus, gan piesmērējušos, gan pārkrāsojušos ienaidniekus. „Vienotā Krievija” – tas tik tiešām ir kā mazs mūsu valsts makets, kurā godīgs darbarūķis un kārtīgs pilsonis tādā vai citādā veidā, taču līdz pat šim brīdim atrodas zem blēža un tā, kas „prot dzīvot”, „zābaka”.
  Lieliski to saprazdams, Putins gatavo nopietnas izmaiņas pašā varas partijā, gatavojas veikt tajā tīrīšanu, ar „tautas frontes” palīdzību nomainot iesīkstējušus ienaidniekus un piesmērējušos pret kārtīgiem pilsoņiem no reģioniem. Taču šobrīd „jedrosi” ir Putinam ārkārtīgai svarīgi un vajadzīgi „atgriešanās” nodrošināšanai. Tieši balstoties uz to vairākumu, tā kontrolējamību var izvairīties no dažādām parlamenta sazvērestībām un spieķu spraušanas riteņos. Tas ir tas pats mehānisms, kuram vēsturiski nolemts mainīties, bet kurš ir aktuāls šajā laika posmā.
  
  -„Lai uzbūvētu pirmrindas industriju un sociālo sfēru, mums vajag atvērt ceļu tūkstošiem jaunu iniciatīvu, paaugstināt strādnieka, inženiera, lauku darbarūķa, zinātnieka, skolotāja, ārsta – visu to cilvēku, uz kuru pleciem patiesībā turas mūsu valsts, prestižu”.
  
  Tā nu tas ir iegājies Krievijas vēsturē, ka vissmagākajos brīžos valsts tomēr vēršas pēc atbalsta pie darba cilvēka (strādnieka, inženiera, zemnieka, zinātnieka, skolotāja). Tieši to pašu dara Putins. Lieliski saprazdams, ka reālas izmaiņas stipras valsts celšanā iespējamas tikai ar darba cilvēka rokām, bet ne ar spekulantu, V.Putins vēršas tieši pie viņiem. Ne jau pirmoreiz, bet pirmoreiz tik skaļi un programmatiski. Un es esmu pārliecināts, ka darba tauta šim aicinājumam atsauksies. Vēl jo vairāk, kad redzēs spēcīgu atbalstu no valsts puses.
  
  -„Nodokļi vienkāršam pilsonim nedrīkst būt apgrūtinoši, bet greznība un superpatēriņš jāapliek ar augstākiem nodokļiem, tas ir acīmredzams fakts. Krievijas augsti tehnoloģiskās rūpniecības biznesam, sociālās sfēras uzņēmumiem un kompānijām jāmaksā mazāki nodokļi salīdzinot ar izejvielu ieguves sektoru”.
  
  Šis ir tas pats solis, kura speršanu Putinam prasīja jau sen un no dažādām pusēm (pamatā, saprotams, ne elites). Runa ir par progresīvo nodokļu skalu: bagātais maksā vairāk, nabags mazāk. Bet visu šo laiku Putins uzskatīja tās ieviešanu par priekšlaicīgu. Kādēļ? Tā paša iemesla dēļ, kura dēļ nevarēja veidot „sociālos liftus”, nevarēja mainīt kriminālo eliti, izņemt MIL no naidīgās mediakrātijas rokām u.t.t. u.t.jpr. Vai var lamāt Putinu, par to, ka viņš nesāka šo visu darīt ātrāk? Var. Tieši tāpat kā var lamāt Staļinu par 1941 gadu. Taču labāk pamatīgi izpētīt situāciju un pacensties saprast, ka izdarīt labāk bija ārkārtīgi grūti.
  Un tā, Putins paziņoja par to, ka oligarhi un visa elite atdos valstij vairāk naudas, nekā patreiz. Pie kā tas novedīs? Tieši pie tā paša, pie kā „sociālo liftu” ieviešana un mēģinājums ieviest valstī taisnīgumu „visplašākajā šī vārda nozīmē”.
  
  -„Mūsu pirmais uzdevums – piesaistīt valsts sistēmai profesionālus, nevienaldzīgus, mūsdienīgi domājošus cilvēkus, kas gatavi ne vien taisīt karjeru, kas pats par sevi arī nav slikti, bet arī gatavi kalpot Krievijai, kalpot ar sirdi un dvēseli. Tādu cilvēku Krievijā vienmēr ir bijis pietiekami, viņu ir daudz arī tagad, un viņi noteikti būs pieprasīti”.
  
  Ne vairāk un ne mazāk kā paziņojums par gatavību izmainīt varas sistēmas kadru sastāvu. Un vienlaicīgi signāls tiem, kas „gatavi kalpot Krievijai, kalpot ar sirdi un dvēseli”, ka tuvākajā laikā pēc viņiem būs masveida pieprasījums no valsts puses. Nelaime tikai tā, ka tikai neliela daļa „gatavo kalpot” sadzirdēja šo aicinājumu, tā kā mediakrātija nenoraidīja šo līdera signālu, izdarīdama visu, lai to noslāpētu.
  
  -„Mēs zinām, ka diemžēl, ka arī šajās dienās – Valsts Domes un Krievijas Prezidenta vēlēšanu priekšvakarā – atsevišķu ārvalstu pārstāvji pulcina tos, kam viņi maksā naudu, tā dēvētos grantu saņēmējus, veic instruktāžu, noskaņo viņus attiecīgam „darbam”, lai gala rezultātā ietekmētu vēlēšanu kampaņas gaitu mūsu valstī. Bezjēdzīgs darbs! Kā pie mums tautā saka: nauda vējā. Pirmkārt, tāpēc ka Jūda – nav pats cienītākais Bībeles personāžs mūsu tautā, bet otrkārt, labāk lai šo naudu novirza savas valsts parāda segšanai un pārtrauc piekopt neefektīvu un izšķērdīgu ārpolitiku”.
  
  Šo runas fragmentu MIL tiražēja cītīgi. Dēļ tā vienkāršā iemesla, ka to grūti noslēpt, pārāk ass un atklāts. Gribu pievērst jūsu uzmanību frāzei par Jūdu. Pievērsiet uzmanību, kā pirmo un galveno iemeslu, ka „oranžie apvērsumi” neies cauri, Putins nosauc tautu: tā kā tauta tagad nevar ciest nodevējus. Putins ir pārliecināts par tautu, patiesi tai uzticas, bet tauta, ja zināt vēsturi, uz uzticību vienmēr atbild ar uzticību. Par otru iemeslu Putins nosauc milzīgos naidīgo valstu parādus, dodot nepārprotamu mājienu uz drīzu Sistēmas finansiālo kolapsu. Tas ir visai interesanti, kaut nav īsti skaidrs, kāpēc tieši tagad viņš par to tik pārliecinoši paziņo. Acīmredzot, viņam pieejama ļoti interesanta maz zināma informācija, pamatojoties uz kuru, viņš izdara tik drosmīgus secinājumus.
  
  - "С нами правда! Победа будет за нами!"
  
  Neiekutējās sirdī pēc šiem vārdiem?
  Tā taču ir acīmredzama parafrāze no padomju valdības diženās frāzes kara sākumā: "Наше дело правое, враг будет разбит, победа будет за нами!". Nu, kā ir? Kāds domā, ka lielajā politikā, valsts līdera runā šādas sakritības var būt „nejaušas” vai „labākam skanējumam”? Tas noteikti nav tā.
  Šī parafrāze izteikta apzināti un ar nopietnu jēgu. Tā ir tieša norāde uz momenta atbildīgumu, faktiski uz kara sākumu. Un ja Putins nelietoja vārdus „враг будет разбит”, tad tikai tāpēc, ka vēl nav īstais laiks. Un nedod Dievs, ka pienāktu laiks izrunāt šos vārdus, un nedod Dievs, ka sāktos reāla, ne informācijas, cīņa ar ienaidnieku. Taču nav šaubu, ja vajadzēs, Putins pateiks "С нами правда! Враг будет разбит! Победа будет за нами!"

  • 2011. gada 30. novembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

• Kādēļ Islandi nepiemin ziņu programmās

  Itālijas radio izskanējušais stāsts par nebeidzošos revolūciju Islandē, ir spilgts piemērs tam, cik maz patiesībā mums vēsta par pasaulē notiekošo. 2008 gadā, pašā finansu krīzes sākumā, Islande bankrotēja burtiskā šī vārda nozīmē. Iemesli tika pieminēti tikai garāmejot, un, kopš tā laika, šis mazpazīstamais ES loceklis, var teikt, pazuda no radariem.
  
  Periodā, kad Eiropas valstis, viena pēc otras, nonāk bankrota priekšā, kas reāli apdraud eiro pastāvēšanu, kas, savukārt, izraisītu visdažādākās sekas pasaules mērogā, pats pēdējais, ko vēlētos varas turētāji, ir, lai Islande kļūtu par piemēru citām valstīm. Un, lūk, kāpēc.
  
  Pieci tīrā neoliberālisma gadi padarīja Islandi (iedzīvotāji 320 tūkstoši, bez armijas) par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. 2003 gadā visas valsts bankas tika privatizētas, un, ar mērķi piesaistīt ārvalstu investorus, tās piedāvāja internetbanku pakalpojumus, bet minimālie izdevumi ļāva piedāvāt relatīvi augstu ienākumu līmeni. Rēķini, nosaukti par IceSave, piesaistīja milzums britu un holandiešu mazo investoru. Taču, augot investīcijām, auga arī banku ārējais parāds. 2003 gadā Islandes ārējais parāds bija 200 procentu no IKP, bet 2007 gadā – jau 900 procentu. 2008 gada globālā finansu krīze kļuva par nāvējošu triecienu. Trīs galvenās Islandes bankas - Landbanki, Kapthing un Glitnir, uzpeldēja ar vēderiem gaisā un tika nacionalizētas, bet krona pazaudēja 85 % no savas vērtības attiecībā pret eiro. Gada beigās Islande izsludināja bankrotu.
  
  Neraugoties uz to, ko varēja sagaidīt, tiešās demokrātijas piemērošanas rezultātā, krīze noveda islandiešus pie to suverēno tiesību atjaunošanas, kas galu galā noveda pie jaunas konstitūcijas. Taču tas nāca caur sāpēm. Sociāldemokrātiskās koalīcijas valdības premjerministrs Heirs Horde vadīja sarunas par 2.1 miljarda dolāru liela kredīta piešķiršanu, kuram suverēnas valstis pievienoja vēl 2.5 miljardus. Taču starptautiskā finansu sabiedrība izdarīja spiedienu, lai valdība spertu radikālus soļus. SVF un ES gribēja pārņem ārējo parādu, apgalvojot, ka valstij tas ir vienīgais ceļš kā norēķināties ar Lielbritāniju un Nīderlandi.
  
  Protesti un nekārtības turpinājās, galu galā piespiežot valdību atkāpties. Vēlēšanas notika 2009 gada aprīlī, to rezultātā, pie varas nokļuva kreisā koalīcija, kura nosodīja neoliberālo ekonomisko sistēmu, taču tūlīt pat padevās prasībām dzēst kopsummā 3.5 miljardu eiro parādu. Tas prasīja, lai katrs Islandes iedzīvotājs ik mēnesi maksātu 100 eiro 15 gadu garumā, tikai lai dzēstu vienu privātpersonu parādus citām privātpersonām. Šis tad arī izrādījās tas salmiņš, kurš pārlauza kamielim muguru.
  
  Tas, kas notika pēc tam, bija kas ekstraordinārs. Uzskats, ka pilsoņiem jāmaksā par finansu monopolu kļūdām, ka vesela valsts jāapliek ar nodevām, lai dzēstu privātus parādus, izmainīja attiecības starp pilsoņiem un politiskajiem institūtiem, gala rezultātā novedot pie tā, ka Islandes līderi ieņēma savu vēlētāju pozīciju. Valsts galva Olafurs Ragnars Grimssons atteicās ratificēt likumu, kurš padarītu Islandes pilsoņus atbildīgus par Islandes baņķieru parādiem, un piekrita referendumam.
  
  Starptautiskā sabiedrība, protams, tikai pastiprināja spiedienu uz Islandi. Lielbritānija un Nīderlande piedraudēja ar stingrām represijām, kuras novedīs pie valsts izolācijas. Kad islandieši gatavojās balsot, SVF draudēja atstāt valsti bez jebkādas palīdzības. Lielbritānijas valdīja piedraudēja iesaldēt islandiešu tekošos rēķinus. Kā saka Grimssons „Mums teica, ka ja mēs nepieņemsim starptautiskās sabiedrības noteikumus, tad kļūsim par ziemeļu Kubu. Taču, ja mēs būtu piekrituši, būtu kļuvuši par ziemeļu Haiti.”
  
  2010 gada referendumā 93 procenti nobalsoja pret parādu atmaksāšanu. SVF nekavējoties iesaldēja kreditēšanu. Taču revolūcija (par kuru praktiski nerakstīja lielie prese izdevumi) iebaidīt nespēja. Saniknoto pilsoņu atbalstīta, valdība ierosināja krimināl- un civilizmeklēšanu pret finansu krīzē vainojamajām personām. Interpols izdeva bijušā bankas Kaupthing prezidenta Sigurdura Einarssona aresta orderi, bet citi, zādzībā iesaistītie baņķieri, aizbēga no valsts.
  
  Taču islandieši neapstājās pie sasniegtā, viņi nolēma pieņemt jaunu konstitūciju, kas atbrīvotu valsti no starptautisko finansu un virtuālās naudas varas.
  
  Konstitūcijas uzrakstīšanai, islandieši no, nevienai partijai nepiederošiem 522 pieaugušajiem, kurus katru rekomendēja vismaz 30 pilsoņi, izvēlējās 25 cilvēkus. Šis dokuments nebija politiķu saujiņas roku darbs, bet gan tika uzrakstīts internetā. Apstiprināšana sēdes notika tiešsaistē, un pilsoņi varēja rakstīt savus komentārus un iesniegt priekšlikumus, savām acīm vērojot, kā viņu konstitūcija pamazām iegūst formu. Konstitūcija, kura radīta ar tādu tautas līdzdalību, tiks iesniegta apstiprināšanai pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām.
  
  Šobrīd tos pašus risinājumus piedāvā citām tautām. Grieķijas tautai stāsta, ka valsts sektora privatizācija ir vienīgais risinājums. Tas pats draud arī itāļiem, spāņiem un portugāļiem.
  
  Lai paraugās uz Islandi. Uz tās atteikšanos pakļauties ārvalstu interesēm, kad mazā valstiņa skaļi un nepārprotami pavēstīja, ka tās tauta ir suverēna.
  
  Lūk kādēļ Islandes nav ziņu kanālos.
  
  Sagatavots pēc http://www.nakanune.ru/articles/15962/

  • 2011. gada 28. novembris
  • 0 komentāru
  • nav vērtējuma

1 2 >